Askolds Saulītis bija latviešu režisors.

Dzimis Liepājā.

1984. gadā beidzis Liepājas 5. vidusskolu.

No 1984. līdz 1986. gadam mācījies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas pedagoģijas nodaļā.

1987. gadā devies uz Rīgu, kur kļuvis par palīgstrādnieku filmā "Dzīvīte". Filmā "Ievas paradīzes dārzs" bijis administrators. Paralēli veidojis spēlfilmas kā amatieris.

1990. gadā kļuvis par režisoru, režisora asistentu un operatoru studijā "Kaupo".

90. gados strādājis par režisoru un operatoru vairākās Latvijas televīzijās.

1996. gadā iestājies Latvijas Kultūras akadēmijā kā brīvklausītājs. Pusgadu vēlāk kļuvis par pilntiesīgu akadēmijas studentu.

2000. gadā absolvējis akadēmiju ar bakalaura grādu TV režijas specialitātē.

Bijis režisors vairākām filmām, tai skaitā

• "Astoņas zvaigznes",
• "Svētku anatomija",
• "Baltijas brīvības ceļš",
• "Treniņa stunda" un
• "Bermontiāda".

Askolda atmiņas (atsevišķi ieraksti FB):

Es ar Mjagkovu filmējos kādā Dovženko studijas spēlfilmā, ko 1980. gadu sākumā filmēja Liepājā. Man, protams, bija maza, epizodiska lomiņa. Bet ar nelielu tekstu.  Ar "Likteņa ironija" režisoru Eldaru Rjazanovu tiku iepazīstīnāts Krievijas kino akadēmijas NĪKA noslēguma ceremonijā Maskavā, 2004. gadā. Tur fināla nomināciju bija saņēmusi mana dokfilma "Keep smiling!" Spiedām viens otram roku un nedaudz aprunājāmies.

***

Šodien biju Vecrīgas unītī, kur Jāņa Rozes grāmatnīcā iegādājos divas jaunas grāmatas. Dārgas un ekskluzīvas tagad grāmatas, par abām kopā samaksāju 33,30 EUR. Unītī spokaina atmosfēra, augšējos stāvos viss ciet, strādā tikai Roze un LMT. 

***
15.02.2021.   Kad beidzu studijas Liepājas lietišķajos, divus gadus strādāju Liepājas Tirdzniecības pārvaldes Reklāmu birojā Pētera Lieģa vadībā. Tā toreiz Liepājas lietišķo absolventu vidū skaitījās prestiža un iekārojama darba vieta. Līdzās tiešajiem darbiem bija iespēja ņemt haltūras no malas, mēnesī nopelnot ap 500 rubļu. Milzu nauda! Man uzticēja veidot Vecliepājas galvenās ielas veikalu un restorānu skatlogu noformējumu par godu "Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 70. gadadienai". Arī pāris vides objektus dažviet citur. Šis tika uzstādīts pie Liepājas teātra. Tajā laikā biju iespaidojies no Gustava Kluča un Aijas Zariņas mākslas. Jau pēc dažām stundām saņēmu telefona zvanu no Liepājas kompartijas 2. sekretāra, kurš draudīgā balsī sauca mani uz ideoloģiska rakstura sarunu un lika steidzīgi novākt manu mākslu. Tas bija jau Atmodas laiks, tāpēc atļāvos to vīru pasūtīt trīs mājas tālāk. Vēl pēc dažām stundām visi mani skatlogi un vides objekti tika norauti, salauzti un izmesti miskastēs. Liepāja, 1987. gads.  

***

Mani lieliskie vecāki, tētis Ojārs un mamma Ramona. Es nācu pasaulē pēc vairākiem gadiem. 1960. gads.  

***

Ar dūdu un bungu grupu AUĻI ceļojumā uz Ķīnu. Latvijas Republikas vēstniecības ĶTR rīkotajā Latvijas kultūras dienu ietvaros tika sniegts koncerts Pekinas koncertzālē "The Star Live". Un arī pasaules vēstniecību zaļajā rajonā Pekinas klusajā centrā. Vēl Latvijas kultūras dienās piedalījās izcilais fotogrāfs Andrejs Grants, kura lekcijas piezīmes latviešu valodā no viesnīcas numuriņa izzaga ķīniešu specdienests. Par tajā nedēļā piedzīvoto var rakstīt nelielu grāmatiņu. Jo AUĻI grupā tajā laikā bija četri NATO karavīri