Nora  Kambala dzimusi 25.01.1927. gadā kā otrais bērns profesora Arnolda Aizsilnieka un agronomes Valijas Jenčs gimenē Rīgā, kur arī pavadīja bērnību un skolas gadus.
Skolas gaitas Nora uzsāka uzreiz  ar 2. klasi Rīgas pilsētas 2.ģimnāzijā. Vasaras viņa kopā ar māti, māsām un brāli pavadīja lauku īpašumā Ķegumā, kur bērniem bija aktīvi jāpiedalās visos lauku darbos. Skolā Nora bija ļoti sekmīga, cītīga, akurāta, ar lielu taisnības un atbildības sajūtu, nebaidījās izteikt savu viedokli, ja arī tas bija pretējs visuem citiem, nebaidoties uz iespējamām sekām. Šis īpašības saglabājās visu mūžu. Nora bija liela lasītāja, spēlēja klavieres, bija čakla adītāja. Jau no sākuma klasēm viņa izcēlās ar izteiktu loģisku domāšanu, noslieci uz dabas zinībām, sevišķi ķīmiju, sapņoja par farmaceites profesiju aptiekā. 
Pēdējos  skolas gadus pārtrauca 2. pasaules karš un došanās bēgļu gaitās, kuru rezultātā ģimene tika sadalīta uz laiku laikiem. Nora ar māti, māsām, brāli un vecmāmiņu palika Latvijā, nepaspēdami sekot tēvam pāri jūrai uz Gotlandi. Tūlīt pēc kara beigām Nora atgriezās Rīgā un, neskatoties uz represiju draudiem un smago ikdienu pusbadā bez pārtikas kartītēm, kā eksterne pabeidza  vidusskolu un iestājās Latvijas Valsts Universitātes farmācijas fakultātē, kur saka studēt rūpnieciski farmāciju- pavisam jaunu specialitāti. Iztikas nodrošināšanai viņa papildus strādāja aptiekā. 
Esot praksē Pēterburgā viņa iepazinās ar Pēteri Kambalu, Latvijas Universitātes mehānikas fakultātes praktikantu . Viņi apprecējās 1952.gada 14.jūnijā. Ģimenē piedzima 2 bērni. 
Pēc studiju beigšanas Nora saka strādāt Rīgas 6. ķīmiski-farmaceitiskajā rūpnīcā, kur nostrādāja līdz pat aiziešanai pensijā. Sākumā viņa strādāja kā inženiere- tehnoloģe, vēlāk ka tehniskās kontroles nodaļas laboratorijas vadītāja, beidzot arī kā direktora vietniece. Viņa bija ļoti prasīga pret sevi un citiem, ar lielu atbildības sajūtu pret savu darbu. Viņu cienīja gan  dēļ viņas cilvēcības, godīguma , taisnīguma un gatavības palīdzēt grūtā situācijā, bet arī par viņas humoru un asprātību. Viņa allaž bija optimiste un nebaidījās no grūtībām. Viņa vienmēr vadījās pēc teiciena:" Ja dzīve Tev aizvērs vienas durvis, atver citas". Brīvajā laikā, kas bija ļoti maz, Nora bija čakla rokdarbniece- šuvēja un adītāja, mīlēja mūziku, grāmatas, teātri, mākslu un nepalaida garām izdevību papildināt zināšanas dažādos kursos. 
Diemžēl sekas pēc pārciestas smagas slimības piespieda viņu ātrāk aiziet no darba un iepriekšējās aktīvās dzīves , atstāt nerealizētus daudzus nodomus. Nora šķiras no dzīves 73 gadu vecumā 25. decembrī 2000. gadā.