Frīdrihs Ludvigs fon Maidels (dzimis Teenuse, Igaunijā, miris Tallinā) bija baltvācu gleznotājs, grafiķis un tēlnieks. Viņš tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem romantisma pārstāvjiem Baltijas valstīs un ksilogrāfijas pionieri Igaunijā. 

Frīdrihs Ludvigs fon Meidels dzimis 1795. gada beigās Maidelu ģimenes īpašumā Teenuse (Stenhusen), četrdesmit kilometrus uz dienvidaustrumiem no Hāpsalu (Hapsal).

No 1812. līdz 1820. gadam viņš dienēja Krievijas impērijas armijā.

1813./1814.gadā viņš karoja pret Napoleonu. Viņš piedalījās Parīzes iekarošanā sabiedroto karaspēkā.

Kopš 1820. gada fon Meidels pievērsās tiesību studijām, veinlaikus mācījās pie slavenā baltvācu gleznotāja Karla Augusta Senfa (1770–1838) studēja Tērbatas universitātē.

1822. gadā viņš pameta tiesību studijas, lai pilnībā nodotos mākslai.

No 1822. līdz 1827. gadam viņš turpināja izglītību Vācijā (Berlīnē, Drēzdenē, Štutgartē) un Itālijā. Romā tikšanās ar "nazariešiem" ļoti ietekmēja viņa māksliniecisko darbību. Šeit viņš kļuva par Ludviga Rihtera tuvu draugu.

1827. gadā fon Meidels atgriezās savā Baltijā.

Kopš 1829. gada fon Maidels dzīvoja Tartu un piepelnījās kā brīvmākslinieks.

1835. gadā viņš Tartu nodibināja kokgriešanas darbnīcu - pirmo visā Krievijas impērijā.

Viņš bija aktīvs Igaunijas Zinātnieku biedrības biedrs.

Miris Tallinā

Frīdrihs Ludvigs fon Maidels ir apglabāts Kullamaa (Goldenbeck) kapsētā.