Rūdolfs Baumanis ir kurzemnieks, dzimis Talsos 1907. g. 1. novembrī. 1. Pasaules kara gadus pavadījis Krievijā, kur tēvs strādājis par būvinženieri. Revolūcijas laikā Baumaņu ģimene izbauda visas kara un bēgļu grūtības. 1919.g. dodas atpakaļ uz Latviju un Rūdolfs vairākas vasaras pavada gana gaitās, bet ziemās mācās skolā. Pārnāk uz Rīgu un beidz Valsts tehnikumu 1927. gadā. Strādājis Daugavpils skolu valdē. 1941 g. pievienojas pirmajām vācu vienībām, darbojies par tulku un kara korespondentu, vēlāk gājis pie latviešu vienībām par sakaru virsnieku. 1944.g. Tornā smagi ievainots, bet laimējies izkļūt no ielenkuma un sasniegt Lībeku. Piedalījies Baltijas universitātes dibināšanā un bijis pirmais students filozofijas fakultātē, vēlāk iegūstot arī kandidāta grādu. 1950.g. ieradies Ņujorkā un rosīgi piedalījies sabiedriskā dzīvē, dziedot koros. No 1952.g. līdz 1970.g. bijis austrumu piekrastes sporta pārvaldes priekšnieks un pats aktīvi piedalījies tenisa spēlēs. Pēc piedzīvotās triekas Amerikā, devies uz Vāciju, Nauheimu, un tur pēc triju gadu intensīvas ārstēšanās atguvis spēkus un ķermeņa kustības brīvību, 1974. g. pārcēlies uz Floridu un atkal varēja spēlēt golfu, tenisu, nodoties sabiedriskam darbam, darbojoties latviešu biedrības valdē. Kopā ar dzīvesbiedri dziedātāju Izoldi Pulciņu Baumani kopa dārzu un priecājās par krāšņajām puķēm.