A. Fokins bija slavens sportists – airētājs, Krievijas čempions riteņbraukšanā, auto sacīkšu braucējs, kurš guva panākumus rallijos Pēterburga–Maskava, Pēterburga–Rīga. Viņš pievērsās komercijai, taču vēlāk nenoturējās pretim mākslas vilinājumam, nodibināja Troickas Miniatūru teātri Petrogradā (Театр Троицкой миниатюры в Петрограде), kur uzstājās arī viņa sieva A. Fjodorova. Pēc tam, līdz pat savai nāvei Rīgā 1937. gadā, bija viņas baleta studijas administratīvais vadītājs. Viņa jaunākais brālis Mihails Fokins (Михаил Михайлович Фокин) pamatoti tiek ieskaitīts 20. gadsimta dižākajos baletmeistaros, vecā baleta reformatoros. Dejai pievērsās arī nākamā Fjodorovu-Fokinu paaudze. Rīgas operā kā pirmais solists uzstājās A. Fjodorovas dēls Ļevs Fokins (Лев Александрович Фокин, skatuves pseidonīms Ļ. Ļvovs), par dejotāju kļuva arī viņas meita Irīna (Ирина Александровна Фокина), kura turpināja vadīt sava tēvoča un mātes baleta studiju Ņujorkā.