Dzimis 1898. g. 10. nov. Rīgā fabrikas strādnieka ģimenē.

Tēvs Kārlis. Latvietis, luterticīgs.

1910. g. beidzis elementārskolu, 1910.–14. g. mācījies Rīgas pilsētas Katrīnas II skolā (izstājies līdzekļu trūkuma dēļ).

1. pasaules kara laikā 1915. g. ar ģimeni pārcēlies uz dzīvi Valmieras apr., bijis māceklis, pēc tam ierēdnis Limbažu pasta–telegrāfa kantorī.

Vācu okupācijas laikā mācījies F. Šmithena un L. Bērziņa reālģimnāzijā Limbažos.

1919. g. pavasarī mobilizēts Padomju Latvijas armijā, pēc tam brīvprātīgi iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (no 1919. g. jūl. Latvijas armija), Ziemeļlatvijas brigādē, sākumā kareivis, pēc tam kara laika ierēdnis armijas lauka pasta iestādēs, vēlāk pārcelts uz Satiksmes ministrijas pasta resora iestādēm.

Strādājis pasta kantorī Latgalē.

Atgriezies Rīgā un atkal iestājies karadienestā, kara laika ierēdnis Armijas satiksmes pārvaldē.

1920. g. beidzis Izglītības ministrijas organizētos karavīru hospitantu kursus un nokārtojis vidusskolas zināšanu pārbaudījumu.

1921. g. janv. atvaļināts no armijas.

No 1920. g. studējis tieslietas LU (beidzis 1925. g.).

No 1921. g. vecākais kancelejas ierēdnis Tieslietu ministrijā, pēc gada pārcelts uz Rīgas apgabaltiesu, jaunākais kandidāts uz tiesas amatiem.

1922. g. atbrīvots no amata pēc paša lūguma, līdz 1923. g. strādājis zvērināta advokāta H. Rīhes birojā.

1926. g. 2. sept. iecelts par papildu miertiesnesi Rīgas apgabaltiesā, (no 1927. g. 25. aug. miertiesnesis; Rīgas pilsētas 12. iecirknī).

No 1935. g. 23. maija Daugavpils apgabaltiesas loceklis.

Bijis pretalkohola kustības dalībnieks.

Padomju okupācijas laikā 1941. g. 4. janv. Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs apstiprinājis par Daugavpils apgabaltiesas pagaidu locekli.

Turpmākais liktenis nav zināms.

Miris: pēc 1941.gada.

Precējies ar Elzu Sniķi.

Studentu vienības “Austrums” vecbiedrs.

A. LNA LVVA, 7427. f., 1. apr., 2724. l.; LUAJ.