Dzimis 1873. g. 30. apr. Jelgavā.

Tēvs Kārlis, māte Emma, dz. Petersa-Stefenhāgena. Vācietis, luterticīgs.

Beidzis Jelgavas ģimnāziju, studējis teoloģiju TU.

1897. g. ar II šķ. diplomu beidzis MU Juridisko fakultāti.

No 1897. g. sept. tiesamatu kandidāts Rīgas apgabaltiesā; strādājis 2. kriminālnodaļā, 1. civilnodaļā.

No 1898. g. jūl. zvērināta advokāta palīgs Jelgavā, no 1899. g. dec. Baltijas Domēņu (Zemkopības un valsts īpašumu) pārvaldes sevišķu uzdevumu ierēdņa v. i.

Bijis paaugstināts civildienesta rangā par gub. sekretāru (1901. g.), kolēģijas sekretāru (1903. g.), titulārpadomnieku (1905. g.), galma padomnieku (1908. g.), kolēģijas padomnieku (1912. g.). 1903. g. maijā iecelts par Domēņu valdes sevišķu uzdevumu ierēdni (1911. g. dec. par 6. klases sevišķu uzdevumu ierēdni).

No 1902. g. janv. ar Krievijas tieslietu ministra piekrišanu pasniedzis arī lauksaimniecības tiesības Rīgas Politehniskajā institūtā, no 1908. g. nov. tirdzniecības un lauksaimniecības tiesību un likumu zinību pasniedzējs.

1910. g. janv. ieskaitīts Krievijas Mežziņu korpusa sastāvā.

1912. g. janv.–1918. g. Rīgas Politehniskā institūta docents.

1912. g. apr. Krievijas Tautas apgaismošanas (izglītības) ministrija komandējusi uz Vāciju, Berlīnes Universitātes semināru, sagatavoties profesora darbībai.

Leipcigas Universitātē ieguvis Dr. iur. grādu.

1918. g. 16. dec. iecelts par Rīgas apgabaltiesas locekli (darbojies līdz 1919. g. janv.), 1919. g. 19. aug. iecelts amatā atkārtoti; strādājis 1. civilnodaļā.

1923. g. 4. sept. iecelts par Tiesu palātas locekli. 1935. g. 3. okt. atbrīvots no amata pēc paša lūguma.

1935. g. 11. dec. ar Ministru kabineta lēmumu ieskaitīts goda tiesnešos (izslēgts no to skaita 1939. g. 24. okt.).

Bijis juriskonsults Vācijas sūtniecībā Rīgā, no 1920. g. pasniedzējs Herdera institūtā (profesors).

Bijis Literāriski praktiskās pilsoniskās savienības priekšsēdētājs, Rīgas Vācu juristu biedrības priekšsēdētājs.

1939. g. nov. izceļojis uz Vāciju.

1940.–1941. g. zinātniskais līdzstrādnieks Ķeizara Vilhelma akadēmijas Starptautisko un ārvalstu privāttiesību institūtā Berlīnē, no 1943. g. dzīvojis Pozenē (tag. Poznaņa Polijā), Šlēsvigā-Holšteinā – Bredštetē un Ventorfā pie Hamburgas.

No 1952. g. dzīvojis Hamburgā (Hamburgā-Bergedorfā), VFR.

Miris 1954. g. 10. janv.

Apbalvojumi: Latvijas TZo III šķ.; Krievijas So III šķ., Ao III šķ., Romanovu dinastijas valdīšanas 300 gadu jubilejas piemiņas med.

Precējies 1905. g. 18. jūl. ar Margaritu Leontīni Tusneldu Līru (1884. g. 18. jūl.–1911. g. 8. febr.).

Otrreiz precējies 1921. g. 16. maijā ar Edīti Grosmani (1899. g. 14. febr. Rīgā–1975. g. 25. sept.).
Studentu korporācijas “Curonia” filistrs.
A. LNA LVVA, 1534. f., 5. apr., 197. l.; 1536. f., 2. apr., 1012. l.; 27. apr., 325. l.; LVD; Album Curonorum II. 1932–1978. Herausgegeben vom Philisterverband der Curonia. 1979.

No Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja F. Gailīša 1919. g. 1. dec. raksta K. Šillingam: “Pamatojoties uz Tieslietu ministrijas rakstu no š. g. 1. decembra, paziņoju, ka Jūs tiekat deleģēti uz starpresoru apspriedi par bruņniecības muižu ieskaitīšanu valsts zemes fondā un mežsargu māju regulēšanu, kura notiks Zemkopības ministrijas telpās, Dzirnavu ielā Nr. 87/89, otrdien, 2. decembrī š. g., plkst. 12 dienā.” (LNA LVVA 1536. f., 27. apr., 325. l., 17. lp.)

No Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja F. Gailīša 1919. g. 12. dec. raksta K. Šillingam: “Pamatojoties uz Rīgas apgabaltiesas plenār-sapulces lēmumu no 11. decembra š. g., lieku jums priekšā uzņemties Rīgas apgabaltiesai padoto notāru revīziju.” (LNA LVVA 1536. f., 27. apr., 325. l., 16. lp.)

No K. Šillinga 1920. g. 15. dec. raksta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam A. Būmanim  “No [Tieslietu] Ministra kunga [R. Bēnusa] man priekšā likts piedalīties pie komisijas, kura komandējas uz Maskavu dēļ mantu atsvabināšanas sarunu vešanas, kādēļ griežos ar lūgumu atļaut man pieņemt šo komandējumu.” (LNA LVVA 1536. f., 27. apr., 325. l., 22. lp.)