Dzimis 1875. g. 24. sept. Dobeles apr. Bitesmuižā lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Heinrihs, māte Otīlija, dz. Behmane. Latvietis, luterticīgs.

Beidzis Jelgavas ģimnāziju.

Pēc MU Juridiskās fakultātes beigšanas no 1900. g. Kurzemes gub. akcīzes valdes jaunākais kontrolieris, no 1907. g. Kurzemes gub. valdes kancelejas direktora jaunākais palīgs, 1910.–1917. g. febr. (tātad arī 1. pasaules kara laikā) Kurzemes gub. valdes padomnieks.

1917. g. 26. febr. iecelts par Astrahaņas gub. valdes padomnieku, amatā nav stājies.

Vācu okupācijas laikā no 1918. g. 8. maija Kurzemes Savstarpējās kredītbiedrības kasieris un prokūrists Jelgavā.

1920. g. janv. iecelts par Kurzemes ev. lut. baznīcas konsistorijas sekretāru.

No 1920. g. 20. febr. Jelgavas apgabaltiesas loceklis, no 1933. g. 16. nov. Jelgavas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs, Apelācijas nodaļas vadītājs.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 29. jūl. atbrīvots no amata pēc paša lūguma sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu.

Vācu okupācijas laikā Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Jelgavas apgabaltiesas vicepriekšsēdētājs, kriminālnodaļas vadītājs.

Miris: pēc 1942.gada. Turpmākais liktenis nav zināms.

Apbalvojumi: Latvijas TZo IV šķ.

Neprecējies.

A. LNA LVVA, 1578. f., 11. apr., 108. l.; EVP; Tiesu darbinieka jubileja. Zemgales Balss. 1940. g. 21. febr.

No Tiesu palātas priekšsēdētāja H. Lazdiņa 1933. g. 7. okt. raksta tieslietu ministram A. Ozolam: “Uz vakanto priekšsēdētāja biedra vietu pie Jelgavas apgabaltiesas pagodinos lūgt Jūs, augsti godātais ministra kungs, iecelt tās pašas tiesas tiesnesi Rūdolfu Millera kungu. Pēc ievāktām no manis ziņām, Jelgavas apgabaltiesas tiesneši arī vēlas, ka viņš tiktu iecelts aprādītā amatā. Millera kungs sastāv par tiesnesi pie minētās tiesas no viņas dibināšanas un ir savā darbā izrādījies par centīgu tiesnesi un labu juristu. Pēc tautības Millera kungs ir latvietis.” (LNA LVVA, 1578. f., 11. apr., 108. l., 11. lp.)