Dzimusi 1897. gadā Jērcēnu pagastā.

Mācoties Valmieras sieviešu ģimnāzijā, 1913. gadā tika uzņemta LSD Vidienas organizācijā.

1917. gadā pēc Februāra revolūcijas tika ievēlēta par Valmieras pagasta bezzemnieku padomes izpildkomitejas priekšsēdētāju.

Viena no LSDJS Valmieras pagasta pulciņa "Cīņa" organizētājām.

Oktobra revolūcijas laikā strādāja Maskavā laikraksta "Sociāldemokrāts" redakcijā.

1918. gadā atgriezās Valmierā. Strādāja apriņķa izpildkomitejā, pēc tam Viļānos.

Divus gadus nostrādāja latviešu sekcijā Harkovā. Pēc tam vadīja bērnu namu Zaporožjē.

No 1922. līdz 1926. gadam studēja Maskavas universitātē. 

Bijusi inspektore strādnieku un zemnieku inspekcijā. Strādājusi Sarkanās profesūras institūtā.

Bijusi izdevniecības "Promotejs" ārštata tulkotāja. Tulkojusi Ļeņina rakstus latviešu valodā.

Darbojusies Kominternā.

Precējusies ar daudzu laikrakstu darbinieku, vēlāk izdevniecības "Promotejs" atbildīgo redaktoru Kārli Ozoliņu (Tomass), partijas biedru kopš 1910. gada. Divas meitas. 1937. gada nogalē vīrs arestēts un 1938. gada 3. februārī Butovas poligonā sodīts ar nāvi.

Otrā pasaules kara laikā dzīvoja Maskavā.

Staļina personības kulta laikā bijusi izslēgta no komunistiskās partijas.

1944. gadā atgriezās Latvijā. Sāka strādāt par plānu nodaļas vadītāju Latvijas poligrāfijas trestā.

No 1947. gada līdz aiziešanai pensijā bija grāmatu tirdzniecības kantora plānu un finansu nodaļas vadītāja.

Vairāk nekā 20 gadus darbojās LKP CK Partijas vēstures institūta sabiedriskajā redakcijā.

Periodikā publicējusi atmiņas par vīru, boļševistiskās revolūcijas notikumiem.

Vissavienības nozīmes personālā pensionāres.

Apbalvota ar ordeni "Goda Zīme", vairākām medaļām un Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstu.

Mirusi 1988. gada 20. februārī.