25. novembrī reanimācijas nodaļā bērnu klīniskajā slimnīcā Rīgā šausmīgās mokās mirusi Natālija Neretina. Diena jau informēja, ka 12. novembrī siena šķūnī ieklīdušo piecpadsmitgadīgo pusaudzi gubenī ierakušos un tikko dzīvu nejauši atrada Valmieras rajona Ramatas pagasta Kārkliņu māju saimniece. Nākamajā dienā meiteni no Rūjienas slimnīcas aizveda uz Rīgu, jo mazpilsētas mediķi šaubījās, vai klīnikas tehniskās iespējas ir pietiekamas, lai glābtu apsalušās pēdas un uzveiktu dzīvību apdraudošo mutes dobuma nekrozi. Pusotras nedēļas reanimācijas nodaļā mediķi cīnījās par pusaudzes dzīvību. Lai nodrošinātu elpināšanu, meitenei bija pievienots plaušu mākslīgās ventilācijas aparāts, jo zem zoda bija sākusies mīksto audu sabrukšana. Pēc iespējami ilgas nogaidīšanas, vai nosalušajās pēdās neatjaunosies asinsrite, mediķiem tās tomēr vajadzēja amputēt. «Pacientei bija sapuvis viss apakšžoklis, un kakla artērija bija strutu saēsta,» Dienai teica reanimācijas nodaļas ārsts Pēteris Kļava. Viņš ar sāpēm atcerējās dramatisko situāciju, kad ārstēšanās sākumā runāt nespējīgā meitene, jau izdzirdot vien par varbūtēju sūtīšanu uz mājām, tam pretodamās, izmisīgi sākusi purināt galvu. Vecāki meiteni neesot arī ne reizi apciemojuši vai piezvanījuši. No 26. novembra N.Neretina atrodas republikas tiesu medicīnas ekspertīzes centra morgā.
Arī tur par viņu līdz šodienai neviens nebija interesējies. Tiesu medicīniskā eksperte Ināra Šķerbinska Dienai pētijumu rezultātus komentēja šādi: «Apsaldējuma dēļ sākās asinsvadu nekroze un meitene noasiņoja. Mikroskopiskā izmeklēšana vēl turpinās. Varbūt tā parādīs, kādēļ īsti bija sākusies zemzoda kaulaudu un asinsvadu pūšana.» Rūjienas policijas nodaļas priekšnieks Āris Klempers par N.Neretinas nāvi šodien vēl neko nezināja. Dienai viņš teica, ka par ierosinātās krimināllietas turpināšanu vai izbeigšanu patlaban vēl neesot skaidrības. To izšķiršot Valmieras un Rīgas tiesu medicīniskās ekspertīzes slēdzieni. Sarunai ar vecākiem līdz šim nav nekādu rezultātu. Viktors un Skaidrīte Neretini apgalvojuši, ka meitene nav sista, ari konfliktu nav bijis. Natālija mājās pēdējo reizi redzēta 28. septembrī. Abi vecāki uzskatījuši, ka meitas ilgstošā prombūtne tāda joka lieta vien ir. Viņi it kā esot iedevuši Natālijai naudu pirkumiem, bet meitene kā gājusi, tā pazudusi. Ramatas pagasta valdes priekšsēdētājs Aldis Zass gan uzskata, ka traģiskajā situācijā ir vainojami vecāki. Jau agrāk viņiem ir mēģināts atņemt vecāku tiesības, bet tad abi it kā saņēmušies, un viss palicis pa vecam. Uz pārrunām vairākkārt braukuši arī bērnu skolotāji. Ģimenē valdījusi dzeršana, rupjība un nevērība gan pret bērniem, gan dzīvniekiem. «Bērni šajā ģimenē ir mēslos auguši un bezcerībā iegrimuši. Kad agrāk abi vecāki strādāja fermā, nereti vecākais dēls Vladimirs un tolaik vienpadsmitgadīgā Natālija, kā nu mācēdami, apkopa lopus, kamēr vecāki plītēja,» Dienai stāstīja kāda Ramatas pagasta iedzīvotāja. Pēc viņas vārdiem, tēvs esot triecis bērnus uz veikalu pēc degvīna, solīdamies sist, ja viņi neklausīs.

Avots: Diena, 02.12.1993