Dzīves gaitu Natālija Meijere sākusi 1885. gadā 1. janvārī Dundagas apkārtnē rentnieku ģimenē. Stingrais un darbīgais tēvs agri bērnus radināja darbā, un mazā 7 gadus vecā Natālija ir jau zosu gane. Darbs sekoja darbam, tumšos bērnības vakarus gaismoja tēva teiktās pasakas un stāsti, interesantas bija skolas gaitas Ģipkas pamatskolā un tas viss spārnoja vēlēšanos mācīties, radās sapnis - skolotājas darbs. Šī doma neatstāja meiteni arī kalpones gaitās, tā aizvadīja Natāliju uz Rīgu. Sākās grūta cīņa par savu vietu dzīvē, lai nopelnītu skolas naudu un uzturu. Natālija dienā strādā, bet vakaros mācās vispārizglītojošos kursos. Tā pagāja 4 grūti gadi. Mērķis bija tuvu, bet tad aizlūza veselība. Par gūto izglītību bija jāmaksā ar vairāku gadu grūtu slimību. Dzīves gaita no Rīgas atkal atvijās dzimtajā pusē. 1919. gads ievadīja ilgotajās skolotājas darba gaitās Ģibzdes pamatskolā, bet ar 1920. gadu sākās mūža darbs Talsos: no 1920.—1940. gadam Talsu pilsētas pamatskolā, no 1940.—1947. gadam Talsu valsts pamatskolā (tagad Talsu II astoņgadīgā skola). Ir noplēsta dzīves kalendāra pēdējā lapa. Tomēr palikuši darbi, tos nedzēsīs laiks. Visi tie lielie, dzīvē daudz sasniegušie cilvēki, kuru sirdīs uz visiem laikiem iemājojis pirmās skolotājas siltais tēls, ir piemineklis skolotājas darbam. Skolotāja Meijere ilgus gadus mācījusi pirmās klases, bijusi pirmais mazā cilvēciņa padomdevējs un palīgs, viņa neskaitīja ne savas stundas, ne dienas. Vasaras brīvdienās, neviena nemudināta un neaicināta, skolotāja pulcināja ap sevi pilsētā palikušos bērnus, aizpildīja viņu laiku interesantām spēlēm un rotaļām. Aktīvi viņa piedalījās arī pašdarbības teātru izrādēs. Labu padomu, siltu vārdu no pensijā aizgājušās skolotājas saņēma daudzi jaunie skolotāji, skolotāja Meijere vienmēr priecājās par viņu vieglo gaitu. Izskanējusi pilnskanīga, bagāta, citiem atdota dzīve.

Paliek meita Biruta.