Ernests Fridrihsons (pēc vecā stila - Fridrichsons) dzimis 1864.gada 11.februārī Vīdalē, Latvijā.

1881.gada 30.augustā kristīts Vīdales baptistu draudzē, ko veica mācītājs E.Vasmanis. Pateicoties draudzībai ar Vasmani viņam bija iespēja vairāk iepazīt teoloģisko literatūru un praktizēties sludināšanā. Kad Vasmanis kļuva par Rīgas Sākuma draudzes mācītāju, tad sev līdzi uz Rīgu viņš aicināja arī Fridrihsonu, kurš vienu gadu atradās Rīgas Sākuma draudzes rosīgajā vidē. 1884.gadā E.Fridrihsons saņēmis aicinājumu ieradās Liepājā, lai kļūtu par Nācaretes baptistu draudzes mācītāja Jāņa Kūlberga palīgu. Jau nākamājā gadā (1885.) viņš tika apstiprināts arī par Skatres draudzes mācītāju un 1887.gadā arī par Saraiķu draudzes mācītāju.

1890.gadā notika Nācaretes draudzes pirmais evaņģelizācijas dievkalpojums Vecliepājā, ko vadīja E.Fridrihsons. (Šo brīdi var uzskatīt par šodienas Liepājas baptistu Pāvila draudzes iesākumu.) Tajā pašā gadā Nācaretes draudze saņēma aicinājumu no vācu baptistu draudzes, kas nomāja telpas ēkā pie Sienu tirgus, nomāt tās kopīgi. Nācaretes draudze piekrita piedāvājumam un sākot ar 1891. gadu turpmāk dievkalpojumus noturēja zem viena jumta ar vācu draudzi. Šajā gadā Kurzemes gubernators arī apstiprināja Fridrihsonu par Vecliepājas dievkalpojumu mācītāju.

Izjūtot vajadzību pēc sava dievnama E.Fridrihsona vadībā tika nopirkts zemesgabals (tagadējās Liepājas baptistu Pāvila draudzes dievnama atrašanās vietā) jauna dievnama celšanai.

Pēc ilgstošas slimības E.Fridrihsons 1893. gada 8. jūnijā aizgāja Mūžībā. Viņš tika apbedīts Liepājas Ziemeļu kapos. Būvatļauja ēkas celtniecībai tika saņemta nedēļu pēc E.Fridrihsona nāves. Pāvila baznīca tika atklāta 1895.gadā.

 E.Fridrihsons bija precējies ar Ortiju Krūmu, ilggadējā Liepājas brāļu draudzes mācītāja Jāņa Krūma meitu. Viņiem bija trīs bērni.

”Fridrihsons izveidojās Liepājā par vienu no spējīgākiem un panākumiem visvairāk svētītiem sludinātājiem." (redaktors J.Kronlīns grāmatā "Gaišā ceļā" 1964., 28.lpp.).

"Viņš bija visur mīļš un ieredzēts viesis. Kur vien tas parādījās, tur ar prieku tapa uzņemts un atstāja paliekamu piemiņu un neaizmirstamu iespaidu tiklab caur saviem dzīviem un sirsnīgiem sprediķiem, kā arī caur savu laipnību un prātīgām sarunām personīgā satiksmē." (skolotājs K.Freijvalds, 1894.).

Avots: Jānis Rīss "Latvijas baptistu draudžu izcelšanās un viņu tālākā attīstība";          

            Jānis Tervits "Latvijas baptistu vēsture";         

            J. Kronlīns "Gaišā ceļā"