Jāņa Tomasa brālis, matrozis uz kuģa Andrej Pervozvannij

Pirms 100 gadiem, agrā rītā Baltijas jūrā izvietotās Lielbritānijas karaflotes torpēdkuteri veica riskantu un pārdrošu uzbrukumu lielinieciskās Krievijas karaflotes bāzei Kronštatei.

Tumsas aizsegā septiņas “C.M.B.” tipa torpēdlaivas iekļuva Kronštates ostas akvatorijā un izšāva torpēdas pret tur pietauvotajiem kuģiem.

Lai novērstu pretinieka uzmanību no ūdeņos notiekošā, īsi pirms torpēdlaivu uzbrukuma uzlidojumu Kronštatei veica vairākas britu lidmašīnas, kuru iesaistīšana atbilstoši tā laika aviācijas tehniskajām iespējām gan bija drīzāk demonstratīva.

Angļu mērķis bija izsist no ierindas lielākos bijušās Krievijas impērijas karakuģus, kas lielinieku rokās varēja radīt nepatikšanas britu flotei Baltijā, apdraudēt Igaunijas piekrasti, kā arī rudenī ieplānoto Judeniča balto armijas uzbrukumu Petrogradai.

Ar torpēdām no ierindas tika izsisti un ostas ūdeņos daļēji nogremdēti trīs lieli kuģi – peldošā noliktava “Pamjatj Azova”, līnijkuģi “Petropavlovsk” un “Andrej Pervozvannij”. Briti operāciju uzskatīja par veiksmīgu, jo uzdevums bija izpildīts, kaut gan zaudētas tika trīs torpēdlaivas no septiņām – divas nogremdēja lielinieku kuģu artilērija, bet vienu briti iznīcināja paši, jo tā bija smagi bojāta, operācijas sajukumā saduroties ar citu.

Dzīvību tāpat zaudēja 15 britu jūrnieki, bet 11 krita gūstā. Tomēr briti to uzskata par vēsturē vienu no spožākajām savas flotes operācijām. Turklāt tobrīd tai bija spēcīgs psiholoģiskais efekts, kaut politiskās aprindas Londonā akciju uzskatīja drīzāk par nevēlamu.