Anna Veisbuka dzimusi kā Anna Kalna 1908. gada 27. decembrī (pēc vecā stila - 14. decembrī) plkst. 7.00 Rucavā.

Vecāki - Anna dzim. Kurzeme (dz. 25.02.1886. plkst. 15.00 - m. 07.09.1915. plkst. 21.30 ar diloni, Sviļu kps. Rucavas pag.) un Miķelis Kalns (dz. 19.10.1877. (pēc v. st.) - m. 01.11.1951., apgl. Mangaļu kps. Rucavas pag.) no Rucavas pagasta "Alkšņiem", prec. 29.05.1905.

Krustvecāki - Ģeistauta Anna, Kļava Ilze, Kļava Juris.

Annai ir brālis Toms Oskars (dz. 05.11.1906. (v.st.) Nīcā - m. 10.06.1910. plkst. 4.00 Liepājas slimnīcā no strutojoša pleirīta, glabā 13.10.1910. Paurupes kapsētā), kuram kūmās ir jaun. Kalns Toms, saimnieki Juris un Ieva Barbāni.

Annai ir arī māsa Ieva Emīlija (dz. 12.01.1915. plkst. 3.00 Paurupē - m. 03.03.1916. no krampjiem, glabā 09.03.1916. Pemperu kapsētā), kurai kūmās ir Juris Barbāns, Katrīna Barbāne, Katrīna Kurzeme.

Iesvētīta 1925. gadā Rucavā.

Dienējusi Durbē.

1930. gada 31. maijā apprecas ar Miķeli Veisbuku. 1931. gada 21. janvārī piedzimst nedzīvs zēns (apglabāts Sudargu kapos), 1942. gadā - meita.

1944. gada 9. oktobrī ģimene spiesta doties bēgļu gaitās uz Rietumiem, kur tagadējās Polijas teritorijā ģimene tiek šķirta. Kara laikā pārslimojusi tīfu. 1946. gada 13. maijā filtrācijas komisija izdod apstiprinājumu, ka Anna Veisbuka atgriezusies no Polijas, Flatovas (tagadējā Zlotova).

Mirusi 1946. gada 12. novembrī Liepājā no sirds vārstuļu slimības. Apglabāta Sudargu kapsētā.