Tālivaldis Dangavs, īstajā vārdā Arvīds Tālivaldis Dreimanis, bija latviešu rakstnieks.

Dzimis 1907. gada 23. oktobrī Cēsu apriņķī. Rakstnieka piezīmēs atrasti radu raksti. Izrādās, Dangavs ir pazīstamā botāniķa Jāņa Ilstera jaunākās māsas dēls, tātad ar saknēm Vestienā, uz kurieni vecvecāki savulaik pārcēlušies no Piebalgas.

Beidzis franču liceju.

Mācījies Kara aviācijas skolā.

No 1928. gada publikācijas presē.

1933. gadā iestājies Čehova un Gromova teātra skolā, lai studētu dramaturģiju.

Kā dramaturgs darbojās Latvijas drāmas ansamblī. Sarakstījis vairākas lugas.

Rakstu un mākslas kamerā darbojās kā brīvā laika mākslas biroja vadītājs. Kamera godalgojusi viņa operas libretu „Kuršu teika”.

Otrā pasaules kara dēļ neizdoti palika iespiešanai sagatavotie T. Vandaga darbi „Jaunie strauti” un „Dabas dziesminieks”.

Kara laikā nonācis Vācijā.  Eslingenas nometnē darbojies kā tulks.  Vēlāk J.Kadiļa apgāds izdeva viņa sastādīto spāņu valodas pašmācības grāmatu.

No Vācijas ar sievu un diviem dēliem (viens no tiem arī Tālivaldis, otrs - Nauris /dz.1941/) izceļojis uz Paragvaju. Tur kādu laiku strādājis par naktssargu zīda austuvē, vēlāk izveidojis nelielu saldumu darbnīcu.

Vēlāk ar ģimeni pārcēlies uz Argentīnu. Strādāja par elektriķi (citviet minēts – par automehāniskās darbnīcas vadītāju), bet dzīves biedre - par slimnieku kopēju.

Līdztekus darbam Laplatas universitātē studēja filozofiju.

Kādu laiku bijis Latviešu savienības Argentīnā priekšnieks.

T.Dangava stāsti publicēti periodikā.

Paragvajas posmu attēlojošie stāsti pēc autora nāves apkopoti krājumā „Strandējošo sala”. (1967)

Pēdējo mūža posmu slimības dēļ atturējies no sabiedriskās dzīves.

Miris Argentīnā 1965. gada 20. oktobrī.