Dzimis 1889. gadā Liepājā. Tur ieguvis pirmo izglītību.

Studējis A. L. Šaņavska Maskavas Tautas universitātē.

Savu literāro un sabiedrisko dzīvi aizsācis, darbojoties Liepājas kultūras biedrībās un vadot literāro pielikumu laikrakstam „Dzīve”.

Vēlāk pārgājis uz Rīgu. Strādājis „Jaunā Ceļa” un „Rīgas Ziņu” redakcijās.

Pirmā pasaules kara laikā darbojās latviešu Bēgļu Apgādāšanas Centrālkomitejā Pēterpilī. Kā delegāts piedalījies Kurzemes Zemes Padomes sapulcē, ievēlēts par Izpildkomitejas locekli. Piedalījies Latviešu Nacionālās Sieviešu Līgas dibināšanā, bija padomes loceklis Latviešu Kooperatīvā Biedrībā, valdes loceklis Zemnieku Savienības Pēterpils nodaļā, sekretārs Nacionālās Padomes ārlietu nodaļā.

Bija līdzstrādnieks laikrakstos „Baltija”, „Līdums”, „Tauta”. Informējis krievu presi par latviešu lietām.

Uzstājies ar literāriem, kā arī vēsturiskiem priekšlasījumiem.

Paralēli publicistikai un recenzijām periodikā publicējis arī savu dzeju.

1918. gadā izdevis dzejas krājumu „Maiņās un maldos”.

1918. gadā ceļā no Pēterpils uz Rīgu saslimis un 15. oktobrī Rīgas 1. slimnīcā miris.

Apbedīts 19. oktobrī Rīgas Braslas (Markus) kapos.