Aizgājējā šūpulis kārts 1922. gada 22. martā Cēsu apr. Veselavas pag. „Stirnās". Skolas laikā darbojies jaunatnes organizācijās un pulciņos. Interesēm tuvākā kļuvusi skautu organizācija; beidzis vairākus kursus Latvijā un „Dzintarzemes novadā" - gūsta nometnē Zedelgemā, bet skautu vadītāju kursus bēgļu nometnē Grēvenē. Zēnībā par savas vienības rosmēm rakstījis skautu žurnālā Ugunskurs. Mācoties mežsaimniecības skolā, visi tās audzēkņi darbojās 9. Madonas aizsargu pulkā. Pēc skolas beigšanas darbu izvēlējies Madonas virsmežniecības Katrines iecirknī, Ērgļu pagastā.
1943. gadā iesaukts Latviešu leģionā. Ar Volhovu sākot un Mores kaujām beidzot, kurās smagi ievainots, cīnījies 44.gren. pulka sastāvā. Vācijā ārstējoties, sagaidīta kapitulācija. Gūstā Neungammē, Putlosā un Zedelgemā, kur bijis Daugavas Vanagu organizācijas biedrs-dibinātājs. Pēc atbrīvošanas dzīvojis Hallendorfā, Harcu kalnos, pēdīgi Zārštetē.
leceļojis Anglijā un 1948. gadā Liverpūles tuvumā nodibinājis DVF Kirbijas nodaļu, kuras pastāvēšana drīz beigusies. Pievienojies Boltonas nodaļai, un 1952. g. janvārī ievēlēts par valdes priekšsēdi, šo amatu uzticami pildījis līdz mūža beigām. Piedevām, sākuma gados vadījis vietējo drāmatisko kopu, tēlojis, vadījis režijas, dziedājis korī. Nodaļas uzplaukumu veicināja 1973. gadā iepirktais nams un kluba darbība, kas pavēra iespēju līdzās nopirkt otru namu un ļāva atvēlēt prāvākus līdzekļus organizācijas mērķu atbalstam. Zaķis veicināja apkārtējo nodaļu apvienošanu Saules novadā un visu laiku bija tā valdes priekšsēdis. Boltona kļuva par novada kopdarbības centru. Telpas izmantoja igauņu un lietuvju sabiedrība. Nodibināja un vadīja Baltiešu komiteju. Darbojās polītiskās informācijas laukā.
Apbalvots ar DVF un DV centrālās valdes Atzinības rakstu, bet 1962. gadā - DV
nozīmi zeltā.

Avots: DV mēnešraksts, 2001