Liepājnieks Juris Jankovičs 1941. gada 14. jūnijā bija nepilnus 17 gadus vecs, kad viņu ar ģimeni deportēja uz Sibīriju: tēvu Aleksandru, māti Natāliju un māsu ģimnāzisti Rutu. Tēvs gāja bojā Vjatlagā. Māte, māsa un Juris no izsūtījuma atgriezās pēc vairāk nekā 20 gadiem. Par nometinājumā un pēc tam dzīvē pārdzīvoto izstāstījis divās grāmatās: "Skorpionu slazdā" un "Spīta krustceles".

Grāmata "Spīta krustceles" izdota ar Okupācijas muzeja biedrības (OMB) finansiālu atbalstu. Grāmatas priekšvārda autors, OMB valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs raksta: "Viņa iepriekšējā grāmata "Skorpionu slazdā" ir viena no retajām Sibīrijas dienasgrāmatām, kur gandrīz diendienā sīki, bez sentimentalitātes un patosa pierakstīti notikumi un norises līdz par sīkākajām detļām, ieskaitot statistiku par pārtikas krājumiem, rūpes par izdzīvošanu, slimībām, dabas un darba apstākļiem, par varas cilvēku patvaļu. Tā ir realitāte - skarbāka un nepielūdzamāka par literāri iedomājamo un iztēlojamo. Par laimi Juris Jankovičs ir dokumentētājs bez sirreālisma aizsega. Un tomēr - taisni tiešais vēstījums liek skaudri izjust absolūtās neparedzamības pēkšņos pagriezienus un iesskatīties greizo spoguļu pasaules groteskajos labirintos.

"Spīta kurstceles" nav dienasgrāmata. Tā ir Jura Jankoviča autobiogrāfija. Taču arī šai grāmatai piemīt dienasgrāmatas precizitāte un līdz ar to augsta dokumentāla un ticamības vērtība. Tik daudz detaļu kā " Skorpionu slazdā" te nav, toties, ko zaudējam detaļās, iegūstam kopskatā, kā pietrūkst daudzos citos, lielākoties fragmentāros Sibīrijas atmiņu stāstos."

   *******

Ar sievu ārsti iepazinās Sibīrijā. Meita Olga dzimusi izsūtījumā. Bija pirmais, kas mazmeitu, nākamo operdziedātāju Marinu Rebeku, aizveda uz operu.

Avots: okupacijasmuzejs.lv