Operu režisors

Mācījies vijoļspēli, 1935.g beidzis Rīgas teātra skolu.1941-44 vijolnieks Operas teātra orķestrī.

No 1944 režisors, no 1947 galvenais režisors. Iestudējis apmēram 40 operu.

---

Mācījies vijo|spēli pie A. Meca, beidzis Latvijas aktieru arodbiedrības teātra skolu, strādājis par dažādu Rīgas simfonisko orķestru mūziķi un teātru aktieri. Guvis izcilo skatuves mākslas meistaru Mihaila Čehova, Jāņa Zariņa un Eduarda Smiļģa sniegtās zināšanas. Šis Kārļa Liepas mākslinieciskais ceļš sagatavoja un ievadīja viņu operrežisora darbā, tūdaļ pēc Lielā Tēvijas kara ļaujot uzņemties Latvijas Nacionālās operas režisora, kopš 1947. gada arī teātra galvenā režisora pienākumus, kurus viņš veica līdz pat 1980. gadam. Šajā laikā Kārļa Liepas režijā savus pirmuzvedumus vai jauniestudējumus piedzīvoja gandrīz puse no teātra repertuārā esošajām operām. Ar savu rūpīgo un mērķtiecīgo darba stilu viņš lielā mērā noteica šā laika uzvedumu māksliniecisko ievirzi, radošos meklējumus. Kārlis Liepa nebaidījās no grūtībām, bet drosmīgi gāja jaunatklājēja ceļu, daudzām operām sniegdams pirmreizēju skatuvisko iedzīvinājumu. Mākslinieku allaž vilināja lieli, muzikāli sarežģīti un vērienīgi skatuves darbi. Ļoti plašs bija viņa režisora interešu diapazons, tas aptvēra gan Rietumeiropas, gan krievu un padomju, gan latviešu klasiķu un mūsdienu komponistu darbus. Sevišķi spilgti viņa talants atklājās tieši jauno, mūsdienu operu uzvedumos. Kā dramatiskas ievirzes režisors Kārlis Liepa arvien tiecās vēsturiski konkretizēt darbības vidi, atklāt operā laikmetu, psiholoģiski pamatot katra personāža būtību. Būdams lielisks masu skatu meistars, Kārlis Liepa savos režijas darbos panāca monumentalitāti, lieliskas emocionālas kulminācijas.  (Literatūra un māksla, 03.02.1990)