Viņš dzimis Valmierā, kur mācījies pamat- un vidusskolā. LU mehānikas fakultātē iestājās 1929. g. un beidza to 1936. g. ar inž.elektrotehniķa grādu (summa cum laude). Pēc studiju beigšanas paliek par asistentu pie spēkstaciju katedras, ko vada prof. K. Rezevskis. Pēc diviem gadiem viņam jāpārņem lekciju lasīšana un diplomdarbu vadība. Izstrādā habilitācijas darbu par Ķeguma enerģijas saimniecisko izvērtēšanu un tiek ievēlēts par privātdocentu. Viņš rada jaunu priekšmetu par enerģijas saimniecību un tādā veidā liek pamatus savas dzīves darba tēmai — enerģijas problēmām. Tur viņš saskatīja ne tikai interesantu un plašu darba lauku, bet jo vairāk enerģijas izšķirīgo nozīmi valsts saimniecībā.
1944. g. rudenī J. Bubenko zvejnieku laivā no Kurzemes ierodas Gotlandē. Zviedrijā atrod darba lauku savā speciālitatē. Strādājis Stokholmas tehniskā augstskolā, Gevles pilsētas enerģijas uzņēmumā, Calmeras tehniskā augstskolā Geteborgā un valsts ūdensspēku pārvaldē Stokholmā. leguvis tehnologjas licenciāta grādu 1954. g. Novērtējot viņa zinātnisko darbību, Zviedrijas valdība piešķīra J. Bubenko profesora titulu.
Studenti viņu izraudzījuši par fakultātes goda profesoru, dodot viņam uz visiem laikiem "Sect-jouet JĀNIS" titulu. Viņš ir Selonijas filistrs.

Avots: Laiks, 30.12.1981