Man laimīgi izdevies dzīvot starp labiem cilvēkiem, saka komuniste Milda Zilberte. 28 gadi aizvadīti vienā saimniecībā, nodzīvoti vienā mājā, vienā kolektīvā. Divdesmit astoņus gadus kopš kolhoza dibināšanas darīts viens darbs - lopkopības brigadiera darbs. Vai viens darbs? Ne gluži. Šis amats, gadās, pat neatrod īsto kandidatūru. Te jāprot daudzi darbi, daudz kas jāzina un daudz jāapgūst. Te vaigu vaigā jāsastopas ar dažādām neveiksmēm un to sekām, reizēm jāprot rast izeju pat no šķietami bezcerīga stāvokļa. Jāprot gādāt par cilvēkiem, jāuzmana lopu stāvoklis. Zināšanas lopkopības darba organizācijā Milda ieguva lopkopības brigadieru skolā. Bet kur smēlās to izturību, gaišo skatienu dzīvē, kas palīdz ikdienā nezaudēt zvaigznes? Kur rada spēkus grūtajos gados nemeklēt citur biezāku maizes riecienu? Atbilde ir darbs. Arī dziesma. Un ciešā likteņa kopības apziņa ar ļaudīm, kas apkārt, ar kuriem dali dienišķo maizi un sirds siltumu. No Mildas acīm izstaro labestība. Nav tāda cilvēka, kas nealktu pēc patiesa, sirsnīga vārda, un nav tāda cilvēka, kas neapzinātos kaut ko vērtīgu sevī esam. Milda cenšas to saskatīt ikvienā, un varbūt arī tāpēc viņa var teikt, ka apkārt tikai labi cilvēki. Lopkopjus dzird sakāram: «Mums ir laba brigadiere. Taisnīga.» Taisnīgums, komunista principialitāte - universāla atslēdziņa. Darboties ar to ne vienmēr ērti un patīkami, bet iegūt var patiesus draugus, cieņu, pelnītu autoritāti un atzinību. Mildas Zilbertes pārziņā tagad trīs lopu novietnes Elejas sovhoza ceturtajā kompleksajā brigādē. Kas kait tagad nestrādāt, visas mītnes tuvumā! Nav jāmēro gaisa gabali pa visu saimniecību kā vēl pirms dažiem gadiem, kad man- pārziņā bija tikai cūku novietnes, tā vērtē pašreizējo situāciju Milda. Divās novietnēs aug vaislas telītes, trešajā divus līdz četrus mēnešus veci sivēni. Vajadzīga rūpīga kopšana, laba apgāde ar barību, pakaišiem. Brigadiere nesūdzas par cilvēku attieksmi pret darbu. Viņa nevienu nevar uzslavēt, ne arī nopelt, jo visi cenšas. Tā ir uzslava un ticība katram no viņas ļaudīm. Tā ir dzīves gudrība nenodarīt pāri. Un šī gudrība krāta ilgos darba gados. Dzīvnieku turēšanas apstākļu un ēdināšanas uzlabošanā darāms daudz kas svarīgs. 340 gramu dzīvsvara pieaugums 2 - 4 mēnešus veciem sivēniem salīdzinājumā ar labākajiem rādītājiem nav nekāds augstais sasniegums. Taču sivēnu mītne novecojusi, tajā mitrs, arī barības devas varētu būt bagātīgākas. Ja ņem vērā, ka šāds rezultāts gūts rūpīgās, neatlaidigās fermas darbinieku pūlēs, guvums rādās vērtīgāks. Ja, atnākot uz fermu, redzi mierīgus, apkoptus dzīvniekus, ja tevi sagaida draudzīgas sejas, aizmirstas piesnigušais ceļš, sirds un kāju nogurums, nedomā vairs par to, ka būs jāatgriežas izvēsušajā dzīvoklī vecā mājā. Kopīga darba gandarījums, draudzīgu cilvēku attiecību prieks. Ne jau katru dienu spīd saule, un ne katru dienu atnāk šis prieks. Pa retam. Tad labas domas lido pie draugiem, atskan klusā melodijā, tad rokas un prāts tiecas uz jauniem darbiem. Retais gandarījums neļauj pagurt, kaut arī nav vairs tālu atpūtas gadi. Ja neesi viens, neesi nabags, tāda ir Mildas Zilbertes, Darba Sarkanā Karoga ordeņa kavalieres, cieša pārliecība.

Avots: Darba uzvara, 18.02.1977

           Jelgavas ziņotājs, 30.08.1989