Šā gada 30. aprīlī pēc grūtas slimības miris PSKP biedrs no 1949. gada Oļģerts Ķincis. Dzimis 1908. gadā Maskavā, kalpotaja ģimenē. Pēc Losino-Ostrovskas 2. pakāpes skolas beigšanas viņš 1927. gadā uzsāka darba gaitas. Strādāja par instruktoru metodiķi un fizkultūras darba vadītāju M. Kaļiņina Maskavas atpūtas namā un Maskavas Augstākajā tehniskajā skolā. 1930. gadā O. Ķincis tika iesaukts Sarkanajā Armijā. Bija kursants, ložmetējnieku vada un ložmetējnieku rotas komandieris, štāba operatīvās daļas priekšnieka palīgs. 1938. gadā O. Ķincis beidza Frunzes Kara akadēmiju. Strādāja par Sarkanās Armijas komandējošā sastāva kvalifikācijas paaugstināšanas kursu pasniedzēju un mācību daļas priekšnieka vietnieku. Sākoties Lielajam Tēvijas karam, O. Ķincis bija 201. latviešu strēlnieku divīzijas 1. nodaļas priekšnieks, štāba priekšnieks. No 1941. gada decembra līdz 1943. gada janvārim 123. gvardes strēlnieku pulka komandieris. 1943. gada janvāra kaujās pie Staraja Rusas tika smagi ievainots un līdz 1946. gada beigām atradās hospitālī. Pēc izveseļošanās strādāja par Talsu apriņķa padomju saimniecības «Virbi» direktoru. 1952. gadā tika rekomendēts par Dobeles rajona Šķibes padomju saimniecības direktoru. Veselības stāvoklim pasliktinoties, O. Ķincis no vadošā darba aizgāja, taču palika darba ierindā. Strādāja Šķibes padomju saimniecībā par agromelioratoru, agronomu dārzkopi, dārzkopības brigadiera palīgu. O. Ķincis vairākkārt tika ievēlēts par LKP Dobeles rajona komitejas locekli, bija padomju saimniecības partijas pirmorganizācijas sekretārs, Zinību biedrības lektors, propagandists. Par izciliem nopelniem Dzimtenes aizsardzībā, tautsaimniecības atjaunošanā pēc kara, rajona ekonomikas nostiprināšanā O. Ķincis apbalvots ar Oktobra Revolūcijas un Sarkanā Karoga ordeņiem, deviņām medaļām un diviem Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstiem. Visus savus spēkus un zināšanas O. Ķincis veltīja cilvēku audzināšanai, rajona ekonomikas nostiprināšanai.

Paliek sieva Aija, dēls Edgars.

Avots: Komunārs, 07.05.1985