Viens no 20. gs. 30.–40. gadu izcilākajiem Latvijas hokeja vārtsargiem.

Pārstāvēja Latviju ziemas olimpiskajās spēlēs un pasaules čempionātos. Kā daudzi laikabiedri tika ierauts karā, dienestā Latviešu leģionā, “lēģerī” Ņevdubstrojā, atgriezās Rīgā. Taču aizgāja mūžībā 33 gadu vecumā.

Kad 1931./1932. g. sezonas noslēgumā “Universitātes Sporta” (“US”) hokeja komandas vārtos debitēja 18 gadu vecais ģimnāzists Lapainis, sporta žurnālisti nebija saudzīgi. Jaunais vārtsargs saņēma kritiskas atsauksmes. Taču tas bija tikai sākums.

Jau nākamajā sezonā Roberts Lapainis kļuva par “US” pamatvārtsargu un guva arī savu pirmo starptautisko spēļu pieredzi. 1933. g. janvārī–februārī Lapainis bija arī Latvijas studentu hokeja izlases vārtsargs ārzemju turnejas laikā – akadēmiskajās meistarsacīkstēs (tagad teiktu – “universiādē”) Bardonekijā, Itālijā, un draudzības spēlē Austrijas galvaspilsētā Vīnē. 1934. gadā Roberts Lapainis sargāja Rīgas izlases vārtus t.s. pilsētu sacīkstēs pret lietuviešu Kauņas un poļu Viļņas izlasēm.

Bet 1935. gadā Roberts Lapainis pirmoreiz stājās Latvijas hokeja izlases vārtos. Viņa debija oficiālā valstsacīkstē notika 1935. g. janvārī pasaules čempionātā Davosā (Šveicē) spēlē pret Kanādas izlasi. No tā laika Roberts Lapainis valstsvienības sastāvā aizvadīja 18 spēles. Latvijas krāsas viņš pārstāvēja arī ziemas olimpiskajās spēlēs Garmišā-Partenkirhenē (1936) un pasaules čempionātā Prāgā (1938).

Jau 1935. gada starptautiskās turnejas laikā aculiecinieki slavēja Lapaiņa sniegumu. Pēc pasaules čempionāta daļa mūsu hokejistu kā Latvijas studentu izlase startēja akadēmiskajās meistarsacīkstēs Sanktmoricā. Roberts Lapainis turnīrā parādīja lielisku sniegumu. Ļoti veiksmīga bija spēle pret Čehoslovākijas studentu izlasi, kuru mūsējie uzvarēja ar 1:0, lielā mērā pateicoties Lapaiņa izcilajam sniegumam.

Robertam Lapainim un arī Latvijas valstsvienībai īpašs bija pasaules čempionāts Prāgā 1938. g. februārī. Laikabiedri šo turnīru mēdz uzskatīt par labāko mūsu valstsvienības izpildījumā. Turnīra izcilnieks bija tieši 24 gadus vecais Roberts Lapainis. Viņa lielisko sniegumu pret čempionāta favorītiem publika novērtēja ar ovācijām, bet žurnālisti sniedza slavējošas atsauksmes.

Lapainis bija Latvijas izlases rindās arī pēdējā spēlē – pret Igaunijas valstsvienību – 1940. g. 10. martā. Tā kļuva par abu valstsvienību pēdējo spēli uz ilgiem 52 gadiem. Neraugoties uz okupācijām un karu, Lapainis turpināja spēlēt hokeju. Iepriekš viņš “Universitātes Sporta” sastāvā divreiz bija kļuvis par Latvijas meistaru jeb čempionu (1937, 1940). Tagad, padomju okupācijas pirmajā gadā, viņš kļuva par Latvijas PSR čempionu Rīgas “Dinamo” sastāvā (1941). Nacistu okupācijas laikā spēlēja gan “US”, gan “Armijas Sporta Kluba” (“ASK”) sastāvā.

1944. gadā Roberts Lapainis uzsāka dienestu Latviešu leģionā. Viņa sieva Irēna nonāca Vācijā, bet Roberts – Sarkanās armijas gūstā. Pēc kara R. Lapainis atradās PSRS varas iestāžu ieslodzījumā – mežistrādes darbos. Bija nodarbināts Ļeņingradas apgabala Ņevdubstrojas ciemā (tagad Kirovskas pilsēta), kur tika atjaunots termoelektrostacijas darbs.

Par laimi “lēģera” laiki drīz beidzās un jau 1946./1947. g. sezonā Lapainis atkal bija uz ledus – šoreiz Rīgas “Dinamo” sastāvā pirmajā PSRS hokeja čempionātā. Bet 1947. g. septembrī Rīgā izcilais latviešu hokeja vārtsargs Roberts Lapainis aizgāja mūžībā. Kā ziņoja laikabiedri – apendicīta operācijas laikā.

Studēja arhitektūru.

Detalizētāka Roberta Lapaiņa biogrāfija grāmatā: Zeļenkovs A. Latvijas hokeja izlase. Sākums. 1932-1940. - Salaspils, 2017. - 636. lpp. Grāmatas mājaslapa: http://hokeja-vesture.simplesite.com/ 

DZIMIS 10.09.1913. MIRIS 1974. gada septembrī vai oktobrī  Sporta gaitas: Latviešu hokejists-vārtsargs. Spēlējis „US” (no 1933. līdz 1940.g., 1942. un 1944.g.), „Dinamo” (1941. un 1947.g.) un „ASK” 1943.gadā. 19 spēles Latvijas valstsvienībā. Piedalījies četros PEČ un vienās olimpiskajās spēlēs. Divkārtējs Latvijas meistars „US” sastāvā 1937. un 1940.gadā. 4.vieta PSRS čempionātā Rīgas „Dinamo” sastāvā 1947.gadā. Saukts par „mazo kanādieti” un uzskatāms par vienu no izcilākajiem Latvijas pirmskara vārtsargiem, īpaši veiksmīgi spēlējis 1938.gada Pasaules čempionātā Prāgā.