Latviešu ātrslidotājs un hokejists, inženieris.

Dzimis 1912. gada 31. martā (18. martā pēc vecā stila) Vecpiebalgā. Skolā gājis Rīgā.

Studējis inženierzinātnes, 1942.gadā beidzis Latvijas Universitāti. Studentu korporācijas Selonia biedrs.

1933. gadā, pārstāvot "Universitātes Sportu" (US), uzvarējis Latvijas meistarsacensībās ātrslidošanā, otrajā vietā atstājot iepriekšējo deviņkārtējo čempionu A.Rumbu. Čempiona titulu J.Andriksons ieguva arī 1934. gadā.

Augstākais Andriksona sasniegums starptautiskās sacensībās ir 1. vieta akadēmiskajās meistarsacīkstēs Sanktmoricā (Šveicē) 1935. gadā.

Kādu laiku sacensībās pārstāvējis arī sporta organizāciju "Latvijas Arodorganizāciju Sports".

Pārstāvēja Latviju ziemas olimpiādē Garmišā-Partenkirhenē (1936).

Spēlējis arī hokeju. 30. gadu pirmajā pusē bija “US” hokeja komandas dalībnieks. Spēlējis gan kā vārtsargs, gan kā laukuma spēlētājs. Startēja arī Latvijas studentu hokeja izlases sastāvā akadēmiskajās meistarsacīkstēs Bardonekijā (Itālijā) 1933. gadā.

Otrā pasaules kara laikā pārstāvēja  “Daugaviešus” gan hokeja mačos, gan ātrslidošanas sacensībās.

Kara rezultātā nonāca Vācijā. Vēlāk izceļoja uz Kanādu.

Strādāja par inženieri raktuvēs Norandā, Kvebekas provincē.

Miris pēc ilgstošas slimības 1967. gada 22. septembrī .

Avoti: sportazinas.com, periodika.lv