"Dobeles balss" darbinieks.

Avots: Dobeles balss, 27.04.1933

Dzimis namdara ģimenē Vecbrenguļos. Pēc Cēsu apriņķa skolas beigšanas (1894) iestājies pasta un telegrāfa dienestā, 1896 bijis ierēdnis Jelgavas pasta kantorī un Rīgas telegrāfa kantorī. 1897 pārcelts uz Tukumu uz Carskoje Selo, kur strād. galma telegrāfā. Tajā pašā gadā ieskaitīts Pavlovskas pasta un telegrāfa kantora štatā un piekomandēts Pēterburgas apr. pasta un telegrāfa pārvaldei. R.-Š. strād. visos Pēterburgas galma piļu telegrāfos. Būdams telegrāfa pārzinis, pavadījis krievu caru ceļojumos pa Krieviju, bijis komandējumos pie Itālijas karaļa, Grieķijas karalienes, Francijas prezidenta. No 1904 pasta un telegrāfa pr-ks Sestroreckas kūrortā, Toropecā un Krasnoje Selo. 1914-15 bijis 1. armijas korpusa pasta kantora pr-ks, 1915 slimības dēļ evakuēts uz Gatčinu. 1917 oktobra apvērsuma laikā notiesāts uz nāvi, bet gadījuma dēļ izglābies. 1919 atgriezies Latvijā, strādā Jelgavas pasta kantorī. Iestājies Latvijas armijā - grāmatvedis Jelgavas komandantūrā, vēlāk robežsargu pulkā. No 1922 pasta un telegrāfa dienestā Jelgavas telefona kantorī.
Pirmā publikācija - tēlojums "Izlīdzinājieties!" žurn. "Austrums" 1901 (1. nr.), ar parakstu Šlippens. Periodikā public. R.-Š. dzejoļi, tēlojumi, stāsti, feļetoni, kā arī prozas tulkojumi no krievu valodas. Dzeja apkopota krājumos "Būtības ritmos" (1928), "Melns un balts" (1931). Kritikās R.-Š. dēvēts par Zemgales dzejnieku, viņa dzeju raksturo mīlestība pret dzimto zemi, patriotisms, nozīmīga vieta mīlas lirikai. Dzejā dominē sentimentālas un impresionistiskas noskaņas. Dzejnieks tiecas izzināt pasauli, cilvēka un Dieva noslēpumu. Reizēm dzeja balansē uz diletantisma robežas. Izd. pasaka "Mēness kalējs" un stāstu krāj. "Sieviete" (abi 1929). - Citi ps.: Edurs, Maģistrs Edurs.