Marija Rozālija Barisa dzimusi 1988. gada 3. septembrī (v.st.) Valmieras apriņķī lauku mājās. Māte Kristīne Barisa bijusi kalpone pie lauku saimniekiem, tēvs Pēteris Bariss (Paris) pēc tautības igaunis, bijis plostnieks. Miris 1888. gada pavasarī ar plaušu karsoni pēc sasaldēšanās, iekrītot ūdenī. Sievai tai laikā bijusi gaidībās ar Mariju, kas tēvu nekad nav redzējusi. Vēl bijusi vecākā māsiņa Zelma. 

Marija jau kopš 6 gadu vecuma strādā pie saimnieka - gana cūkas. Vēlāk, pieaugot, tiek pie govju ganīšanas. Marija ļoti vēlas iet skolā un ar lielu centību un neatlaidību beidz trīs klases. Sasniedzot 18 gadu vecumu, nolemj, ka nevēlas visu mūžu pavadīt laukos, un dodas pie kādas draudzenes uz Jelgavu. Tur atrod darbu dažādās bagātnieku mājās, arī kādā privātskolā, kur mācās aristokrātu atvases no Krievijas, līdz beidzot nonāk pie grāfienes Elizabetes Mēdemas. Mēdemu mājā strādā par istabmeitu, apgūst gan smalkas manieres, gan mazliet vācu valodu. 1911. gadā viņu Jelgavā sameklē Mārtiņš Krūze, kuram beidzies dienests un kurš atceras skaisto meiteni no kādām kopīgām lauku kāzām. Seko bildinājums un kāzas. Diemžēl drīz vien sākas I pasaules karš, Marija ar 1912. gadā dzimušo dēliņu Arnoldu dodas bēgļu gaitās uz Baltkrieviju, bet Mārtiņš iesaukts armijā un kalpo uz dzelzceļa. Diemžēl bēgļu vidū izplatījušās lipīgas slimības un 4 gadu vecumā Arnolds mirst no tīfa. 

Marija Krūze zaudē vēl meitenīti Mirdzu dzemdībās, bet 1917. gadā Mogiļevā piedzimst meita, ko nosauc par Veltu Laimdotu (otrs vards ielikts par godu Raiņa lugai "Uguns un nakts", kas atstājusi neizdzēšanu iespaidu pēc Rīgas Jaunajā teātrī 1911. gadā redzētās izrādes.) Pēc diviem gadiem piedzimst vēl viena meita - Elza, kura diemžēl mirst, šķiet, ar meningītu triju gadu vecumā. 

Kādu laiku ģimene dzīvo Rīgā, Mārtiņš Krūze strādā par kalēju fabrikā, bet tad pārvācas uz Staiceli, kur iegādāts zemesgabals un tiek celta māja. Staicelē 1924. gadā piedzimst dēls Imants. 

II pasaules karš nāk ar jauniem zaudējumiem - pēdējā kara vasarā vācieši mobilizē dēlu Imantu, kurš kopā ar citiem latviešiem bēg no vācu armijas un nokļūst amerikāņu zonā Vācijā. Piedalās kā starptautiskais apsargs vairākās Nirnbergas prāvās. Kad sākas izceļošana, Imants Krūze dodas uz Kanādu. 

Trimdā nokļūst arī meitas Veltas vīrs komponists Alberts Jērums, kurš visu mūžu pavada Anglijā. 

Marija Krūze ir liela rokdarbniece, sevišķi viņai patīk aust, šajā nodarbē tiek ieguldīts daudz enerģijas un izdomas. Ap 1950. gadu Staicelē tiek nodibināts audēju pulciņš, kurā viena no pirmajām dalībnieciem ir Krūzmāte, kā viņu dēvē staicelieši. 

Meita Velta Krūze beigusi Arodbiedrību teātra skolu un 1939. gadā sāk strādāt Dailes teātrī, kur nostrādā līdz 1997. gadam. 

Marija Krūze aiziet mūžībā 1978. gada 1. augustā, tiek guldīta Staiceles kapos lidzās vīram.