Pēc ierašanās Zviedrijā no Vācijas bēgļu nometnes 1946. gadā Strunke drīz vien aktīvi iesaistījās latviešu sporta dzīvē, spēlējot basketbolu un šahu. Viņa galvenā interese bija basketbols, kas vēlāk arī kļuva viņa maizes darbs un kam viņš veltīja lielāko daļu savas dzīves. Latviešu basketbolu viņš vadīja no 1952. līdz 1968. gadam, būdams Sporta kluba Rīga, vēlāk arī Zviedrijas latviešu basketbola savienības priekšsēdis. Pamazām A. Strunke pievērsās arī zviedru sporta dzīvei un kopā ar Juri Reneslāci, Jāni Ritumu un Jāni Breikšu palīdzēja noorganizēt un attīstīt basketbolu Zviedrijā, kur tas tolaik vēl nebija pārāk populārs. Alī Strunke guva lielus panākumus kā zviedru, tā starptautiskā basketbolā, būdams gan Zviedrijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs (1953-1958 un 1963-1988), gan Zviedrijas Starptautiskās basketbola savienības pārstāvis FIBA (Federation Internationale dc Basketbolī) Eiropas kausa komisijas (1976 -1984) un Internacionālās organizācijas komisijas (1972-1990) loceklis. 1955. gadā FIBA izraudzīja Alī Strunki par internacionālu tiesnesi, un līdz 1969. gadam viņš paspēja tiesāt 97 spēles un 150 starptautiskās kausa un dažādu meistarsacīkšu spēles, starp tām Eiropas kausa spēles Rīgā 1963., 1965. un 1968. gadā. Būdams arī FIBA tehniskais komisārs, viņš pārstāvēja to gandrīz visos kontinentos, uzraugot spēles pareizu norisi. 1969. gadā Alī Strunke kļuva par FIBA goda tiesnesi. Internacionālam tiesnesim Alim Strunkem starptautiskās basketbola spēlēs iznāca tikties arī ar Latvijas PSR un citu padomju sfēras valstu vienībām, piemēram, 1955. gadā Budapeštā, 1965. gadā Maskavā un citur. Katrā izdevīgā gadījumā Alī Strunke izmantoja savu pozīciju, lai paustu latviešu nostāju pret PSRS, un tādējādi reizēm radās komplikācijas. 1973.gadā Rīgā, kad viņš FIBA komisāra amatā pasniedza sieviešu basketbola vienības TTT kapteinei Dzintrai Grundmanei izcīnīto Eiropas kausu, skatītāji pārpildītajā "Daugavas" sporta namā bija līdz asarām aizkustināti. Tas notika TV kameru klātbūtnē. Alī Strunke apsveikuma runu teica latviski. Pēc Alī Strunkes iniciativas sadarbībā ar Somijas Basketbola savienību radās ideja par Baltijas kausa izcīņu. 1971. g. oktobrī Rīgā notika pirmā Baltijas kausa izcīņa, kurā piedalījās trīs Baltijas republikas un Somija. PSRS funkcionāri cēla iebildumus pret Baltijas kausa pasniegšanu kā Zviedrijas latviešu ideju, tāpēc pāris reižu to "noņēma no skatuves". Zviedrijas basketbola valstsvienība, kurā savulaik spēlējuši arī vairāki latvieši, izvērtās par starptautiskā mērogā respektējamu spēku. Par darbu un panākumiem basketbola ieviešanā un organizēšanā Zviedrijā Alī Struņķi 1972. gadā apbalvoja ar Zviedrijas basketbola savienības nozīmi zeltā un 2000. gadā ar Triju Zvaigžņu ordeni Latvijā. Beidzis aktīvo darbu basketbolā pasaulē, Alī Strunke pievērsās trimdas latviešu sabiedriskam darbam. 1989. gadā viņu ievēlēja Zviedrijas Latviešu centrālās padomes (ZLCP) valdē. 1993. gadā viņš kļuva valdes priekšsēdis, tāpēc bija arī PBLA valdē, un palika šai amatā līdz 2003. gadam, kad pats no amata atteicās. Alī Strunkes darbības laiks latviešu pārstāvniecībās iekrita laikā, kad Latvija atguva brīvību. Būdams viens no PBLA delegātiem, viņš 1990. gadā piedalījās pilsoņu kongresā Rīgā. Līdz ar Latvijas neatkarības pasludināšanu trimdas pārstāvniecību darbs mainījās, vairāk tika atbalstīti brīvības centieni Latvijā un palīdzības darbs Latvijai. Tāpēc tika nolemts likvidēt LAK EC, tās vietā 1995. gadā nodibināja Rietumeiropas Latviešu apvienību (RLA). Viens no tās iniciatoriem un statūtu autoriem bija Alī Strunke. Alī Strunkes iniciātīvā ZLCP sarīkoja vairākus referātus, aicinot pazīstamas personas no Latvijas, piemēram, dzejnieci Andu Līci, rakstnieci Annu Žīguri, sarīkoja dzejas vakaru ar aktrisi Veru Gribaču-Valteri. Politiski represēto kluba priekšsēdis Tālivaldis Pētersons, valodnieks Jānis Kušķis, Brīvās Latvijas redaktors Ojārs Celle u. c. sniedza referātus. Alī Strunke vispār bija ļoti sabiedrisks, piedalījās arī citu organizāciju darbā, piemēram, Latviešu Nacionālā fondā un 10 gadus priekšsēdis 18. novembra rīcības komitejā. Viņa darbības laikā no dibinājās laba sadarbība ar Latvijas vēstniecību. Viņš bija apdāvināts uz valodām, bez problēmām runāja piecās valodas. Arī privātā dzīvē, latviešu sabiedrībā Stokholmā, viņš bija pazīstams kā jautrs, izpalīdzīgs, pret visiem pieklājīgs un uzmanīgs cilvēks.

Avots: Brīvā Latvija, 06.08.2005

Sieva - Benita (mir.2020.g.)

Meita - arhitekte Laila Strunke dz.ap 1960.g., dēli - Jānis traģiski miris bērnībā,  Egils, vadošā amatā uzņēmumā "Embracer", datorspēļu jomā.