Viņa dzima Pēterpilī Krievijā, tēva Kalnavārnas un mātes vācietes ģimenē, kur sarunu valoda bija krievu. Vecāki sūta viņu baleta skolā. Pēc boļševiku revolūcijas 1917. gada oktobrī visa ģimene pārceļas uz Latviju, kur Elfrīde divdesmito gadu sākumā Rīgā ir Latvijas Nacionālās operas baletdejotāja. Vēlākos gados Elfrīde mācās gleznotāja R. Sutas mākslas studijā, kur mācās zīmēšanu un gleznošanu. Elfrīde ir tik sekmīga, ka kļūst Sutas asistente. Pec Otrā pasaules kara bēgļu gaitās nonāk Losandželosā, Kalifornijā. Te, pateicoties labām krievu valodas zināšanām, viņa nodibina tuvu pazīšanos ar veciem krievu emigrantiem. Starp šiem ļaudīm ir daži ar labiem sakariem, amerikāņu laikraksta publicētājiem. Elfrīdei piedāvā darbu zīmēt sieviešu drānu attēlus sludinājumiem. Tie padodās tik labi, ka viņai darba netrūkst un viņa var labi dzīvot. Savam priekam viņa sāk gleznot ar šķīdinātām eļļas krāsām uz ķīniešu zīda papīra. Šie gleznojumi izskatās kā dzidri akvareļi. Temati: puķes, augļi un zirgi. Šais gados viņa ir nodibinājusi sakarus ar latviešu sabiedrību un piedalās daudzās Dziesmu svētku mākslas izstādēs.
Atmiņā ir palikusi viņas personālizstāde kādā privātā galerijā Pasadēnā. Atklāšanas dienā tā bija stāvgrūdām pilna ar ļaudīm šampanieša glāzēm rokās. Un, kā izrādījās, daudz darbu bija pārdoti, sevišķi tie ar skrejošiem zirgu attēliem. Viņa nomira 4. septembrī 1992. gadā Kalifornijā.