Dzimusi Rīgā namsaimnieka Jūlija Leimaņa un Hermīnes Leimanes ģimenē kā vienīgā meita starp četriem brāļiem, mirusi Parīzē, Francijā.     

Rakstniece

Mācījā V.Maldoņa ģimnāzijā, Rīgas p. 3. ģimnāzijā. No 1928.g. studēja Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultatē. Pirmā publikācija - dzejolis "Nav ikdienas " žurnālā Piesaule 1929.g. Mīlestība un daba - galvenie motīvi lirikas krājumos Sirds, Divas gaismas, Saule un tu (1934-1944). Dzejojumi bērniem "Knašais Pēterītis". "Laimes zemē", izdots Stāstu krājums "Sērmūkšu vīns".  Par literāru sensāciju kļuva cilvēka dabas pirmatnējās vitalitātes piesātinatais romāns "Vilkaču mantojums" (1943, ekranizējums 1990.; 2011.g. Rīgā uzvesta B.Skultes nepabeigtā opera, kuru instrumentēja A.Jansons). 1944.g. devās bēgļu gaitās uz Vāciju, no 1950 dzīvoja Parīzē, līdz mūža galam saglabājot politiskās bēgles statusu. Izdots dzejoļu krājums "Ugunsputns" 1951, romāni "Vadātājs", "Mātes cilts", "Kailā dzīvība" 1946-1953,g, Krājums "Dūmu topāzs" 1965.g. satur tēlojumus, stāstus, atmiņas par K.Skalbi, E.Virzu, V.Cedriņu u.c.

1932.g. apprecējusies ar Indriķi Pārupu. Pārupa klīnika atradās ēkā Pulkveža Brieža iela 15, padomju laikā Veselības aizsardzības ministrijas 1. slimnīca jeb tautā sauktā specslimnīca (Sverdlova ielā 15). Latvijas Ārstu biedrības pirmais godabiedrs docents Jānis Āboliņš (1906–1994) trimdā publicētās atmiņās norāda, ka Pārupa klīnika bijusi vismodernākā Rīgā un tās darbā kā konsultanti pieaicināti vislabākie ārsti. Savukārt dzejniece Veronika Strēlerte (1912–1995) piemin Ilonas Leimanes salonu ar izmeklētām mēbelēm šai pašā namā, kur varēts ciemoties “visās iespējamās dienas un nakts stundās”, un rakstnieku, žurnālistu, mūziķu, baletnieku un mākslinieku nekad neesot trūcis. Dīkdieņi dzēruši ķirurga sagādāto kafiju un konjaku, bet viņš pats iegriezies tik reizēm, darbā pārguris.

Ērto klīniku izvēlējušies situēti pacienti, piemēram, te savu pēdējo dienu sagaidījis dzejnieks Edvarts Virza (1883–1940). Arī padomju laika specpoliklīnika izcēlās ar no agrāka laika saglabātām ērtībām, un to sev bija izvēlējusies mūsu muzeja direktore Herta Hanzena (1909–1972). Kad pa vasarām uz Rīgu atpūsties brauca ievērojamais Maskavas medicīnas vēsturnieks, gandrīz simtgadnieks profesors Pāvels Zabludovskis (1894–1993), viņš viesnīcas vietā apmetās specslimnīcā, ko viņam laipni bija sagādājis docents Kārlis Arons, jo pie reizes varēja apārstēties.

Rakstniece nomira 84 gadu vecumā psihiatriskā slimnīcā Parīzē.

Avots: http://medhistrigensia.mvm.lv

          R. Briedis  no "Latviešu rakstniecība biogrāfijās", 1992