Dzimis Jēkabpils rajona Rubenes pagastā. Pirms kara mācījies arodskolā. Vācijas uzbrukums izjauca studiju plānus. Padomju spēkiem atkāpjoties, tiek evakuēts un nonāk Krievijā, automobīļu remontdarbnīcā Kazaņā. 1942.gadā Guļānu mobilizē Sarkanajā armijā, viņš tiek ievainots, tāpēc   civīlajā dzīvē atgriežas kā šoferis.

Pēc kara mācījās mašīnu un traktoru direktoru kursos un bijais Laucesas MTS direktors. Šķita, ka kļūs lauksaimniecības ministra vietnieks, bet Guļāns neslēpj, ka bijis mazpulkos, un ka brālis bijis leģionā

Beidzis LVU Ekonomikas fakultāti 1953.gadā. Padomju laikā 1958-60 vadīja Zinātņu akadēmijas  Ekonomikas institūta politekonomijas sektoru, no 1960.g. direktora vietnieks zinātniskajā darbā. Institūts gatavoja tautsaimniecības plānošanas zinātnisko pamatojumu. P.Guļāna  vadībā izstrādāja ražošanas spēku attīstības un izvietošanas shēmu 1966-70.

Ekonomisko zinātņu doktora grāds piešķirts 1968.g, bija Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis,  2003.gadā Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis. Mūža beigās strādāja individuāli, pētīja aktuālos tautsaimniecības jautājumus un sūtīja ieteikumus valsts institūcijām.

3 pēdējās grāmatas:

Latvijas ekonomika laikmetu griežos 2003

Pieredzētais un pārdzīvotais 2008

Ekonomiskās politikas problēmas 2014

Raita Karnīte: Ekonomistu vidū Pēteri Guļānu dēvē par leģendu.

Iraidas un Pētera Guļāna ģimenē ir meita - čelliste Zane Guļāne.