Mūžībā aizgājis tēlnieks Oļegs Skarainis Mākslinieks Oļegs Skarainis (īstajā vārdā Osvalds Gaujers) dzimis 1923.gada 5.augustā Krievijā latviešu ģimenē.

1958.gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu ar diplomdarbu "Latviešu strēlnieki" (vadītājs - Teodors Zaļkalns).

Izstādēs piedalījās kopš 1956.gada. No 1973.gada bija Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Oļegs Skarainis strādājis stājtēlniecībā, monumentālajā un memoriālajā tēlniecībā. Mākslinieka nozīmīgi darbi:

Salaspils memoriālais ansamblis, 1967.gads (autori - tēlnieki Ļ.Bukovskis, O.Skarainis, J.Zariņš, arhitekti G.Asaris, O.Ostenbergs, I.Strautmanis), 1905.gada revolūcijai veltītais ansamblis Dobelē, 1987.gads (kopā ar arhitektiem J.Dripi un A.Heinrihsonu); R.Blaumaņa piemineklis Brakos, Madonas rajona Ērgļos, 1992.gads; piemiņas zīme pirmajai latviešu teātra izrādei, Rīgā, Kronvalda parkā, 1993.gads (kopā ar arhitektu V.Šveide); kapa piemineklis režisoram A.Amtmanim-Briedītim, Meža kapos, Rīgā, 1970.gads; kapa piemineklis kinorežisoram J.Podniekam (kopā ar tēlniekiem A.Dumpi un A.Gulbi), Meža kapos, Rīgā, 1993.gads; "Viktora Haras dziesma", bronza, 1975; "Če Gevara", bronza, 1980, "Kaķis", bronza, 1980, "Mani vecāki", bronza, 1983, u.c. Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, muzejos Maskavā un Taganrogā (Krievija), Dinas un Jāņa Zuzānu mākslas kolekcijā, kā arī citās privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs.

Mākslinieka Oļega Skaraiņa ieguldījums mākslā ir regulāra piedalīšanās izstādēs jau no 1956.gada, līdzdalība un apbalvojumi neskaitāmos pieminekļu konkursos un darbu īstenojumi vidē. Oļegs Skarainis sevi aktīvi pieteica meklējot jaunus formveides principus, ar tēlniecības izteiksmes līdzekļiem tiecoties atklāt kustības un viegluma izjūtas gan strādājot autoru kolektīvā pie Salaspils memoriālā ansambļa izveides, gan citiem monumentālajiem darbiem. Ar vērtējošo pozīciju, izteikti novatorisko skatījumu viņš daudzkārt ietekmējis tēlniecības attīstības kopainu kopš pagājušā gadsimta vidus, bet dažādu iemeslu dēļ nereti palicis savrupi no oficiālās mākslas dzīves situācijām.

Viņu vienmēr saistīja radoši eksperimenti, piemita unikāla spēja ieraudzīt jaunas formu dimensijas un struktūras, materiālu faktūras, veidojot gan monumentālos un memoriālos darbus, gan mazo formu tēlniecībā, kas savā veidā arī šobrīd iedarās aktuālās mākslas kopainā. Savā radošajā dzīvē mākslinieks vienādi atbildīgi attiecies kā pret maziem, tā lieliem uzdevumiem, nesavtīgi savu laiku ziedojot arī sabiedriskajam darbam Latvijas Mākslinieku savienībā, piedalījies pats un vadījis kādreiz tik populāros Mazo formu tēlniecības simpozijus Latvijā un ārvalstīs. Māksla bija Oļega Skaraiņa darbs un dzīve - vienmēr nedalīta harmoniska vienība, iekšējas nepieciešamības radīta sava laika un vides atspulgs."(Mākslas zinātniece Gundega Cēbere)

Atvadīšanās no mākslinieka notiks 16.decembrī Engures novada Ragaciema "Skarās" plkst.12 un Ragaciema kapos ap plkst.13

Sieva - Irēna Skaraine, māsa Velta, brālis Viktors, vecāki - Jūlijs un Sofija Gaujeri (abi no Madonas puses).