Jēkabs Kviesis, Valsts Prezidenta Alberta Kvieša tēvs, šorīt pulksten 8.30 miris Penkules pag. Vecvagaros. Nelaiķis J. Kviesis tikko šī mēneša sākumā atskatījās uz 80 nodzīvotiem mūža gadiem. Dažus mēnešus atpakaļ viņš pārcieta operāciju un viņa veselība sāka uzlaboties. Negaidot tagad pienākusi nāve, kas stingro vīru aizsaukusi viņsaulē. Visus garos mūža gadus J. Kviesis ir bijis pie labas veselības un darba un dzīves priecīgs. Ilgus gadus viņš bija Kalnmuižas pagasta rakstvedis un ņēma dzīvu dalību vietējā sabiedriskā dzīvē. Pēdējos gados viņš pārvaldīja Valsts Prezidenta mājas - Penkules Vecvagarus, un, neskatoties uz lielo vecumu, ar stingru roku vadīja saimniecību, dzīvi interesēdamies arī par valsts un sabiedrisko dzīvi. Jēkabu Kviesi pēdējā gaitā izvadīs piektdien, 21. septembrī, pulksten 13 no Penkules Vecvagariem uz Sēju kapiem. Galvas pilsētā šodien ātri izplatījās ziņa par Valsts Prezidenta Kvieša tēva Jēkaba Kvieša nāvi. Pilī ieradās Ministru prezidents un ārlietu ministrs K. Ulmanis, ārlietu ministrijas administrātīvi-juridiskā departamenta direktora Tepfera un protokolšefa v. i. Kampes pavadībā un ierakstījās sēru reģistrā. Drīz viens pēc otra ieradās arī valdības locekļi, diplomātiskā korpusa locekļi, armijas vadība ar kara ministru ģen. Balodi priekšgalā, iestāžu un organizāciju pārstāvji, sabiedriski darbinieki u. c.

Avots: Valdības vēstnesis, 18.09.1934

Jēkabs Kviesis dzimis Rundāles pagastā kā lauksaimnieka dēls. Tēva mājas mantojis vecākais brālis, bet jaunākais — Jēkabs, pēc Bauskas apriņķa skolas beigšanas, sācis darboties pašvaldību darbā. Bijis rakstveža palīgs vairākos Zemgales pagastos, bet tad no 1894. līdz 1900. gadam pagasta rakstvedis Penkulē. No lauku sētas nākušu, viņa zemniecisko senču gars viņu vilka atpakaļ uz lauku sētu un tā Jēkabs Kviesis kļūst Kalnamuižas pag. Ērgļu māju īpašnieks, iegūstot šo īpašumu par uzcītīgā darbā un taupīgā dzīvē iekrātiem līdzekļiem. Kalnamuižas (tagad. Tērvetes) pagasta sabiedriskā dzīvē Jēkabs Kviesis ņēma dzīvu dalību. Ar viņa dzīvāko līdzdalību nodibināta Kalnamuižas krājaizdevu kase. Viņš bija arī Tērvetes baznīcas padomes loceklis. Ar latviešu zemnieka enerģiju un neatlaidību viņš savas lauku mājas pārvērta par priekšzīmīgu saimniecību. Vāciem okupējot Kurzemi, Jēkabs Kviesis bija spiests doties svešniecības gaitās. Viņš devās uz Tērbatu pie dēla, tagadējā Valsts Prezidenta, kur arī savus spēkus un piedzīvojumus ziedoja bēgļu apgādāšanas darbam. 1918. gadā, atgriežoties dzimtenē, viņš atrada savas mājas izputinātas. Atkal neatlaidīgs darbs, kurā viņam bijusi negurstošs atbalsts Valsts Prezidenta māte Līze Kviesis, un viss atkal savests kārttībā. Pēdējos gados Jēkabs Kviesis dzīvoja dēla mājās Penkules Vecvagaros, kur savējo vidū slēdza acis uz mūžu.

Avots: Latvijas kareivis, 18.09.1934