Māsa - Jalna Rudzīte-Salnīte.

"Laiks" trimdas un jo sevišķi Amerikas latviešiem ir bijis un joprojām ir dienišķā "garīgā maize". Laikraksta uzdevums ir informēt, pacilāt un pieminēt, lai latviešus turētu kopā. Šo laikraksta uzdevumu ļoti labi saprata Laika izdevējs un dibinātājs Helmārs Rudzītis. Un šo uzdevumu viņš, gadu nastai uz pleciem krājoties, nodeva savam dēlam Lotāram, un dēls to ilgus gadus veica, līdz viņu nomāca smaga slimība. Šā gada 1.jūlijā Lotārs aizgāja mūžībā. Jāpatur prātā, ka Laiks joprojām ir privāts saimniecisks uzņēmums. Tāds tas varējis pastāvēt, jo ir devis un joprojām dod latviešu sabiedrībai to, kas tai vajadzīgs, to, ko tā vēlas. Helmārs Rudzītis to labi saprata, līdzko bija ieradies Amerikā. Viņš piesaistīja darbiniekus, kuri deva faktuālus notikumu aprakstus, vērtējumus, literāri saistošus sacerējumus, saprotot, ka piedalīšanās Laika veidošanā uzliek arī pienākumus.
Laiks deva arī iespēju katram latvietim izteikties, parādīties ar savu vārdu vai foto avīzes slejās.

Lotārs Rudzītis, strādājot savā darbavietā - Laika nama augšstāva kabinetā, caurskatīja rēķinus un tos kārtīgi samaksāja. Samaksāja ari par publicētajiem rakstiem un fotogrāfijām. Kritiskos brīžos izšķīra, ko var atļauties, ko ne. Viņš prata labsirdīgi nomierināt darbiniekus, draudzīgi būt klāt viņu jubileju svinēšanā turpat redakcijā. Viņš cienīgi prata, piemēram, sarīkot saviem darbiniekiem Ziemsvētkus.
Laiki mainījās, tie lika attīstīt jaunas laikraksta veidošanas tehnoloģijas. Maiņas Latvijas politiskajā situācijā prasīja jaunu izpratni par latviešu tautas un Latvijas situāciju. Laiks vienmēr ir bijis sarkanbaltsarkanā karoga nesējs. Visi, kas strādāja ši laikraksta ierindā, varēja justies pacilāti, piedzīvojot dienu, kad Laika pirmo lapu greznoja sarkanbaltsarkanās krāsas, pavēstījot Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu.
Rudzīšu vārds šodien tiek godāts Latvijā. Helmāra un Lotāra Rudzīšu darbs turpinās. Un turpināsies, kamēr vien pasaules mītnes zemēs dzīvos latvieši.

Avots: Brīvā Latvija, 10.07.2004