Ernests Blankenburgs Durbes pagasta Raibā muižā ir muižas modernieks, kalējs un dārznieks. Dzimis 1863. gada 18. jūlijā.

Baltvācu izcelsmes. Vecāki: Ludvigs (Ludwig) un Žanete (Jeanette) Blankenburgi. 1848. gada 18. oktobrī precas KarlsLudvigs Blankenburgs (Karl Ludwig Blankenburg) un Katrīna Žanete Berga (Katharina Jeanette Berg). Ieraksts Durbes Z draudzē.

1893. gada 30. martā apprecas ar Annu Brūveri, kuras māte dzimusi ap 1845. gadu un augusi kalpu ģimenē Vārves pagasta Gribēnu mājās netālu no Durbes pilsētiņas. Annas Brūveres mātes vecāsmātes (dz. ap 1790) tēvu Vārves lielkungs iecēlis saimnieka kārtā.

Dēli: Ādolfs, Roberts, Augusts un Valdemārs. Dēliem bijusi arī maza māsiņa, kas mirusi agrā bērnībā ar "sarkano karstuma guļu" (skarlatīna jeb šarlaks). Nepilnu versti no Tadaiķu Lejas muižas, kur Ernestam Blankenburgam piederēja neliela privātā pienotava, atradās Sv. Pētera kapsēta, kur arī Blankenburgu ģimenei bijis kapu nodalījums. Kapsētas neapkoptajā nostūrī atradās arī "Spranču kapi", neparasti garas kapu kopiņas vairākās rindās, kur guldīja franču vaņģiniekus, kas apsaluši, guļot Tadaiķu muižas Kalnu rijā.

Dēls Valdemārs raksta, ka 1. pasaules kara laikā viņa vecāku dzīvesvieta bijusi Tadaiķu Ievenieki, kur Ernests Blankenburgs strādāja par kalēju. Viņš ap 1880. gadu uzsāk mācekļa gaitas Lejas kroga smēdē.

Lai izvairītos no paņemšanas zaldātos, kas Ernesta Blankenburga jaunības laikā bija vairs ne 25, bet tikai 3 gadi, viņš jau kalēja mācekļa laikā sāka likt kapeiku pie kapeikas un ierēdņu starpniekam iedeva 200 rubļu kukuli (par 50 rubļiem varēja nopirkt labu zirgu). Zaldātos ņēma no 21 gada vecuma, bet ar naudu varēja atpirkties, dabūt t.s. "balto biļeti". Viņam bija jāierodas noliktajā dienā, bet nedrīkstēja atsaukties, viņa vietā izgāja kāds cits - nepazīstams jauneklis ar klibu kāju. 

Ernestam Blankenburgam rentē bijuši 2 viens otram tuvu esošie krogi lielceļa malā - Baznīcas un Sudmalu krogs.

1905. gada revolucionāro notikumu laikā Ernests Blankenburgs dzīvojis Līgutu muižas baronam piederošajā Raibajā muižā netālu no Durbes pilsētiņas, kur bija iekārtojis mazu privātu pienotavu, viņš veic muižas modernieka amatu, reizē izpildīdams muižas kalēja pienākumus. Revolucionāru sanāksmē viņu, pašam negribot, ieceļ par Raibās muižas saimniecības vadītāju. Paprasījis padomu kaimiņpagasta Lišķu mājas saimniekam, Ernests Blankenburgs rauga, lai neko neizlaupa, tāpēc kara tiesa vēlāk viņu nesoda.

Avoti: 

1. Blankenburgs, Valdemārs. Seni stāsti un nostāsti par Lejaskurzemi. Treji Vārti, Nr. 123 (01.01.1988.)
2. ​Blankenburgs, Valdemārs. Seni stāsti un nostāsti par Lejaskurzemi. Treji Vārti, Nr. 124 (01.07.1988.)
3. Meža Avīze (www.mezaavize.lv), 2007. gada jūnijs
4. https://www.raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2360:28169#&gid=1&pid=10

***

No Tadaiķu pagasta "Lejām" (mājām, kur bija jaunsaimnieks viņu dēls Roberts Blankenburgs līdz izbraukšanai uz Vāciju 1945. gadā un vēlāk ASV). 1943. gadā svinēja zelta kāzas ar savu sievu Annu.

Miris 1950. gadā.

Avots: Tēvija, 21.07.1943.

*** ​

Blankenburgu ģimenes foto no : http://www.randpsystems.co.uk/blankenburgs/index.htm