Jēkabs Kalniņš dzimis Ungurpilī, bet miris Pļaviņās. Sieva -  Ede Saliņa-Kalniņa (1852. g. Kalsnava – 1926. g. Pļaviņas). Bērni -  Marija (1875–1960), Valdonis ( -1945), bet Paulis un Dailonis miruši bērnībā. Jēkabs jaunībā bijis skolotājs, arī pagasta skrīveris Jūdažos. Kā skolotājs un sabiedriskais darbinieks Vietalvas pusē gan vairāk zināms viņa brālēns Juris Kalniņš-Prātkopis (1847–1919).  1884. gada martā Jēkabs Kalniņš sāka Ļaudonas muižas (īpašnieks Heinrihs Pētersons-Rušmanis) saimniecības „Vectīlāni” iepirkšanu. Faktiski tie bija divi blakus esoši zemes gabali (Vectīlāni Nr. 15 un Skola (Schule) Nr. 16) Aiviekstes labajā krastā gandrīz 90 hektāru platībā par kopējo pirkuma cenu 7000 rubļi. Saimniecības ēkas atradās uz „Vectīlānu” zemes gabala. Līguma slēgšanas brīdī nākamais īpašnieks samaksāja 1000 rubļus, pārējais palika parāds pārdevējam (4000 rubļi) un Vidzemes muižnieku kredītbiedrībai (2000 rubļi) 1892. gadā Jēkabs Kalniņš „Vectīlānos” saimniekoja ar 3 darba zirgiem, turēja 12 slaucamas govis. Viņa dzīvesbiedre nāca no kaimiņu Kalsnavas pagasta „Ružu” saimniecības. Abi bijuši pazīstami ar dzejnieku Ausekli, divu dēlu vārdi izvēlēti no Krogzemju Mikus sagatavotā „Baltijas gruntnieku, saimnieku, pagastu valdību kalendāra 1879. gadam”. Valdoņa vārds tajā ierakstīts 11.(23.) aprīlī, Dailoņa – 16.(28.) maijā, Ļaudonas luterāņu draudzes mācītājs sākumā atteicies Valdoni kristīt, jo tā vārds neesot iekļauts baznīcas kalendārā.