Durbē, 4.aprīlī pēc ilgākas slimošanas miris literatūrzinātnieks un vēsturnieks Vitolds Kalniņš, kas rakstos bija labāk pazīstams kā Vitauts Kalve. Viņš bija rakstnieka Jāņa Sarmas dēls, dzimis 1913.gada 2.maijā. Latvijas Universitātē nobeidza Filoloģijas fakultātes vēstures nodaļu, studēja arī filoloģiju un papildinājās trimdas laikā Tībingenas universitātē. Viņa dzīvi izjauca 1941.gada jūnija deportācijas, kad no Rīgas dzīvokļa aizveda viņa sievu Annu ar vēl nedzimušu dēlu. Pats viņš tai laikā atradās ceļā uz Bausku. Sava trimdas laika pēdējā posmā viņš aizrautīgi nodarbojās ar tautasdziesmu pētīšanu, bija izskatījis visus publicētos tautasdziesmu sējumus un atzinis, ka pētījuma nobeigšanai viņam nepieciešami iepazīties ar Rīgas Folkloras krātuvē atrodamiem nepublicētiem tautasdziesmu tekstiem. Šai nolūka viņš 1984.gadā atgriezās Latvijā. Aizgājējs bija viens no vistalantīgākajiem savas paaudzes literatūras teorētiķiem ar neizsīkstošu ideju krājumu un lielām darba spējam. Rīgā neatkarības gados viņš dzīvoja senlaicīga dzīvoklī Jāņa sētā kopā ar savu brāli Sigurdu Kalniņu, apdāvinātu grafiķi, kas izceļoja uz Austrāliju un mira 38 gada vecumā Melburnā, 1956.gada 7.maijā īsi pirms savas izstādes atklāšanas. Kara gados abi kopā viņi bieži rīkoja literātu sanāksmes. Senlaicīgo dzīvokli bija ļoti iemīļojis Aleksandrs Čaks, kas nevarēja beigt skatīties pāri stāvajiem Vecrīgas namu jumtiem. Jāņa sētas dzīvoklī viņš lasīja savu poēmu par Matīsu Kausu bajāru un citus jaundarbus. Šajās sanāksmēs garās nakts stundās risinājās dedzīga dzejas un vēstures jautājumu izdebatēšana. Jaunākais brālis Sigurds no Teritoriālā korpusa bija nokļuvis vācu gūstā un literātu sanāksmēs rādīja savus gūstā zīmētos gūstekņu tipus.

Kad no izsūtījuma atgriezās viņa dzīvesbiedre Anna un sāka strādāt par vācu valodas skolotāju internātskolā, viņš vairākas reizes brauca uz Latviju viņu apmeklēt, līdz palika tur uz dzīvi. Trimdā aizgājējs piedalījās grāmatas Latvian Literature (1954.) sarakstīšanā kopā ar J.Andrupu, izdeva apcerējumu Mākslas vērtēšana un apcerēšana (1964.), rediģēja sava tēva Jāņa Sarmas darbus un kārtoja to izdošanu, paveica Ed.Virzas darbu zinātnisku izdevumu.
Viņa darbi atrodami latviešu periodikā jau kopš 1938.gada.

Savus darbus aizgājējs parakstīja ar dažādiem pseidonimiem (Vitauts Kalve, Videvuds Kļava, Vilis Kauss) un domāja, ka vispareizāk būtu apcerējumus periodikā ievietot bez paraksta, lai lasītāji spriež par darbu vērtību pēc satura, ne pēc rakstītāja personas.

Avots: Brīvā Latvija, 29.05.1989