Latviešu izcelsmes Krievijas cara Nikolaja II ģimenes kalpotājs.

Dzimis 1856. gadā Barkavas pagastā (dažviet minēts, ka Ošupes pagastā) Jura un Annas Trūpu četru bērnu ģimenē kā jaunākais dēls. Tēvam piederēja 50 ha liela saimniecība Kalngali.

Mācījies Stirnienes pagasta skolā. Tālākās zināšanas apguvis pašmācības ceļā.

1874. gadā, 18 gadu vecumā, Trūps brāļa vietā devās dienēt armijā un nokļuva Pēterpils Leibgvardes pulkā. Viņš bija gara auguma, gaišiem matiem, un viņu pamanīja Krievijas imperatore-konsorte Marija Fjodorovna 

Tādējādi viņš nokļuva dienestā cara pilī un kļuva par kalpotāju Nikolaja II ģimenē.

No vienkārša sulaiņa paaugstināts par cara uzticamības personu, cara dēla skolotāju un vienu no augstākā ranga kalpotājiem. Pēterburgas tuvumā iegādājies nelielu muižiņu un vasarnīcu.

Uzturējis personīgus kontaktus ar dažiem redzamiem Pēterburgas latgaliešu darbiniekiem, piemēram, ar ārstu, rakstnieku Antonu Skrindu un viņa brāli priesteri Benediktu Skrindu. Regulāri viesojies dzimtajā Barkavā.

Arī pēc Oktobra revolūcijasTrūps palika kopā ar cara ģimeni.

Kad 1918. gada 17. jūlijā Ipatjeva namā Jekaterinburhā cara ģimene tika nogalināta, kopā ar viņiem nogalināja arī vairākus kalpotājus, tai skaitā Trūpu.

1981. gadā Krievijas Pareizticīgā baznīca Ārzemēs Trūpu kanonizēja, kaut arī viņš pēc ticības bija katolis.

1998. gadā Trūps apglabāts kopā ar cara ģimeni Pētera un Pāvila katedrālē Sanktpēterburgā.

2009. gada 16. oktobrī Krievijas federācijas Ģenerālā prokuratūra reabilitēja 52 cara ģimenei pietuvinātās represētās personas, tai skaitā arī Trūpu.