31. maijā mūža miegā iemiga Milvoku sabiedriskā darbiniece Zenta Lazdiņa, dzimusi Laimiņa 1909. gada 1.janvārī Trikātā, Latvijā. Zenta Rīgā beidza ģimnāziju, drīz nodibināja ģimeni ar Alfrēdu Lazdiņu, piedzima meita Ilga un dēls Andris. Viņa saimniekoja lielajās Kauguru Sapas dzirnavās un kopa savu lauksaimniecību. Karš pārvilka svītru viņu dzīvei dzimtenē, sekoja bēgļu gaitas, vairākas DP nometnes Vācijā un izceļošana uz ASV. Drīz pēc Lazdiņu ierašanās Milvokos dibināja Sv. Jāņa draudzi, Zentu ievēlēja par dāmu komitejas priekšnieci, šajā amatā viņa bija vairāk nekā 30 gadu. Trīs Milvoku draudzēm apvienojoties Sv. Trīsvienības draudzē, viņu atkal ievēlēja par jaunās draudzes dāmu komitejas priekšnieci. Līdzekļu iegūšanai dāmas rīkoja referātu vakarus, cienastus, izstādes, koncertus un lielākais darbs rudenī ir Milvoku tautību svētki, kuru rīkošanā ilgus gadus piedalījās Zenta Lazdiņa. Viņa saņēmusi Milwaukee International Volunteer Hall of Fame godabiedres atzinību. Zenta darbojās arī Milvoku DV apvienības vanadžu kopā, bija organizācijas mūža biedre un par savu darbu saņēma DV zelta nozīmi. Viņa bija Latvijas Brīvības fonda locekle un ALAs mūža biedre. Būdama liela dziesmu mīļotāja, Zenta dziedāja jauktajā korī "Dzimtene" kopš tā dibināšanas un vēlāk apvienotajā "Brusubārdas un Dzimtenes" korī.
Zentu Lazdiņu izvadīja no baznīcas, kurā viņa tik ilgi bija kalpojusi, 10. jūnijā plkst. 11 no rīta. Sēro meita, dēls un viņu ģimenes.

Avots: Laiks, 05.08.2000