Kārķu pagastā vakar ap pl. 8 vak. 27 g. v. Jānis-Voldemārs Pelēkais no Dzērvītēm, viņa brālis Oskars Pelēkais, Edgars Lūsis un Jānis Jurisons no Lukstiņiem pa Kārķu—Rūjienas šoseju gājuši mājās no Kārķu lielā gada tirgus. Visi bijuši iereibuši, bet uz Ķīres upes tilta tie vēl «ietaisījuši ceļa kāju". Jurisons vedinājis Jāni Pelēko turpināt ceļu; P. paklausījis, un tie abi aizgājuši pāri tiltam. Uz tilta palikušais Lūsis un Oskars Pelēkais pēc kāda laiciņa izdzirduši stipru ūdens šļakstienu, saucienus pēc palīdzības un aicinājumu: "Jāni , peldi ārā!"  Kad Lūsis un Oskars Pelēkais aizsteigušies notikuma vietā, tie ieraudzījuši Jurisonu upes malā. Viņš paskaidrojis, ka Jānis Pelēkais iekritis no apm. 2 mtr. augstā ceļa uzbēruma Ķīres upē. Kad viņš ieraudzījis Pelēko, tad tas vēl ķepurojies ūdenī, bet drīz nogrimis.
Tiltam ir margas, bet uzbērumam gar malām stabi. Nelaimes vietā piesteidzās citi palīgi, kas tūliņ ar ķekšiem izvilka Pelēko no upes. Kārķu rajona ārsts Dr. Vīksniņš pielietoja mākslīgo elpošanu, bet Pelēko atdzīvināt neizdevās. Līķim atrada svaigu naža dūrienu rokā. Pelēkā piederīgie izsaka aizdomas, ka Pelēkais noslīcināts atriebības nolūkā. Mīklainā gadījuma noskaidrošanu iesācis Valkas apr. 1. iec. izmeklēšanas tiesnesis.

Avots: Jaunākās ziņas, 06.10.1937