Dzimis 1869.g.Kazradžu mājās, Sakstagala pagastā.

Ģimenē bijuši 7 bērni, no kuriem 4 miruši bērnībā. Bez Eduarda pieauga brālis Antons (dienējis Melnās jūras flotē, miris Sevastopolē 1917. gadā apmēram 57 gadu vecumā) un māsa Helēna (mirusi 1939 .gagā).

Eduards Kazričs Rīgā beidzis ģimnāziju, pēc tam studējis Rīgas polittehniskā institutā. Sākumā ķīmiju, vēlāk - lauksaimniecību.

1902. gadā laulājies ar Jūliju Tomašūni (mirusi 1966. gadā ASV). Ģimenē divi bērni.

Dzīvoja mantotajā 125 ha lielajā lauku saimniecībā.

Vadīja Sakstagala pagasta krājkasi.

Ievēlēts Krievijas 2.Valsts domē, kas darbojās neilgu laiku no 1907. gada 5. marta līdz 16. jūnijam (pēc jaunā stila). Pēc domes atlaišanas ar sievu atgriezušies no Pēterpils savā lauku īpašumā.

Ap 1910. gadu sāka strādāt par Rēzeknes apriņķa agronomu.

Mira 1911. gada jūnijā 42 gadu vecumā.

Eduarda Kazriča dēls Oļģerts Kazričs par dzimtas vēsturi sniedzis šādas ziņas: "Eduarda Kazriča vectēvs, vārdā Jānis, nāca no Kantinieku sādžas, Sakstagala pagastā. Viņas bija uzvārds Eisaks. Viņš ar dēlu iepirka no Krievijas valsts uz izmaksu mājas ar apm.125 ha lauku zemes. Mājas sauca Kazradži. (..) Tad no šīm mājām mana tēva tēvs Andrejs ieguva uzvārdu Kazradzis, bet krievi to pārtaisīja par 'Kazrič', pie kuŗa mēs, latviskojot pielikām 's'. Šis uzvārds bija visos dokumentos, un tā mēs to nemainijām atpakaļ uz Kazradzi. Bet mājas arvien sauca un pat tagad palikušas Kazradži." (Šilde Ā. Pirmie Latgales latviešu parlamentārieši //Universitas, 70/1993)