Baltu valodnieka, J. Endzelīna skolnieka Pētera Kļaviņa (30.10.1920. - 24.04.2017) izvadīšana 28. aprīlī pl. 13.00 Nītaurē.

Dzimis Mores pagasta Kalnārēs.

Mācījies Mores pamatskolā un Siguldas ģimnāzijā. Sekoja studijas Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Baltu valodu valodniecības nodaļā. Studēšana iekrīt kara laikā.  Kad vācu armija no Rīgas atkāpjas, Kļaviņš ierodas Rīgā un kopā ar studentu Jankevicu zirga pajūgā un rokas ratiņos Skolas ielā 11 nogādā Valodu krātuves vērtīgos rokrakstus.

40.gadu beigās Kļaviņš LVU lasa lekcijas gramatikā, dialektoloģijā un sinonīmikā. Kad Endzelīnu no universitātes padzen. Kļaviņam jāpārņem viņa darbs.

Kad no Maskavas ierodas revidenti valodas jautājumos Kļaviņš aizstāv Endzelīnu.  1950.gadā viņš bija Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta jaun.zin.līdzstrādnieks, kad pirms došanās uz konferenci Maskavā tika apcietināts (pants - dzimtenes nodevība). 1951.gada martā PSRS VDM sevišķā apspriede par piedalīšanos kontrrevolucionārā organizācijā un materiālu izplatīšanu. piesprieda brīvības atņemšanu uz 10.gadiem. Soda izciešanas vietā ieradā ar pavadvēstuli kā buržuāziskais nacionālists valodnieks. Kļaviņš pavadīja sešus gadus aiz Polārā loka Komi  APSR labošanas darbu nometnēs.

Vēlāk Ikšķilē strādāja meiorācijā kā inženieris veic meliorācijas objektu pieņemšanu, pēc tam arhīvā.

Rīgā iesaistījās Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības filoloģijas sekcijā.