83 gadu vecumā mirusi onkoloģe Sarmīte Baltkāje, kura, neraugoties uz cienījamo vecumu, teju līdz pēdējam elpas vilcienam konsultēja un vēl pirms dažiem mēnešiem arī operēja krūts vēža pacientes Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā “Latvijas Onkoloģijas centrs”. Daktere Baltkāje daudziem paliks gaišā atmiņā ne vien kā ļoti zinoša un pieredzes bagāta ārste un ķirurģe, bet arī ļoti atsaucīgs un sirsnīgs cilvēks, vēstīts Rīgas austrumu klīniskā universitātes slimnīcas oficiālajā vietnē. 

Par Sarmīti Baltkāji nav dzirdējis tikai retais. 2013. gadā saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni par izcilo mūža ieguldījumu medicīnā, onkoloģijas un ķirurģijas attīstībā Latvijā, īpaši krūts vēža pacienšu ārstēšanā. Pērnā gada sākumā – Latvijas Ārstu biedrības Gada balvu medicīnā, arī par mūža ieguldījumu. Vislielākais apbalvojums gan viņai pašai bijuši viņas pacienšu pateicības vārdi, kurām ar ķirurģes palīdzību izdevies uzveikt biedējošo diagnozi “krūts vēzis”. 20 gadus strādājot “Latvijas Onkoloģijas centra” krūts ķirurģijas nodaļā, daktere veikusi tūkstošiem krūts vēža operāciju, pēdējās no tām – vēl pavisam nesen, 83 gadu vecumā. Izaudzinājusi vairākus izcilus ķirurgus. Kā dibinātāja un sākotnēji arī vadītāja stāvējusi pie krūts vēža slimnieču biedrības “Vita” šūpuļa. Tieši pateicoties viņas neizsīkstošajam entuziasmam un cīņai par krūts vēža pacienšu interesēm, sievietes pēc radikālām ļaundabīgā audzēja operācijām tikušas pie pirmajām valsts apmaksātajām krūšu protēzēm.

Kolēģi – visi kā viens – izcilo onkoloģi atceras kā apbrīnojami šiverīgu un enerģisku dāmu, ar kuru bijis ļoti viegli sastrādāties. Neraugoties uz darbu tik smagā medicīnas jomā kā onkoloģija, Sarmīte Baltkāje vienmēr spējusi saglabāt gaišu skatu uz dzīvi.

Sarmīte Baltkāje par ārsti sapņojusi kļūt jau bērnībā, kad mammas sagādātā baltā halātiņā un cepurē ar sarkanu krustu dakterējusi savas lelles, tāpēc izvēle studēt medicīnu bijusi tikai loģiska. 1960. gadā pēc Rīgas Medicīnas institūta absolvēšanas viņa kā ķirurģe uzsākusi darba gaitas Ilūkstes rajona slimnīcā, kur nācies darīt visu, sākot no mežģījumu ievilkšanas līdz sazāģētu roku sašūšanai un lauztu kaulu sastiprināšanai kopā. Tomēr vislielākā interese tolaik pavisam jaunajai ārstei radusies par ļaundabīgo audzēju operācijām, tādēļ viņa uz diviem gadiem atgriezusies Rīgas Medicīnas institūtā, lai padziļināti apgūtu tieši onkoloģisko slimību ķirurģisku ārstēšanu. Uzreiz pēc tam – 1964. gadā – jau kā onkoloģe turpinājusi darba gaitas P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ķirurģijas nodaļā, kur nostrādājusi 15 gadus.

1979. gadā Sarmīte Baltkāje saņēmusi uzaicinājumu vadīt Rīgas pilsētas onkoloģiskā dispansera ķirurģisko nodaļu, un šajā amatā strādājusi līdz pat dispansera pievienošanai “Latvijas Onkoloģijas centram”, tolaik vēl – Republikas Onkoloģiskajam dispanseram, kur arī ilgu laiku vadījusi vienu no ķirurģiskajām nodaļām. Kopš 1997. gada līdz pat brīdim, kad šā gada sākumā smaga slimība piespieda samazināt apgriezienus, Sarmīte Baltkāje bijusi viena no izcilākajām “Latvijas Onkoloģes centra” krūts ķirurģijas nodaļas ķirurģēm.

Vīrs - farmakologs, profesors Jānis Baltkājs dz.1935.g. Dēls - Māris, meita - Daina.