Ruta Pliča, dzimusi Birģele, pasaulē nāca polietes Helēnas un latvieša Jāņa ģimenē.

Otrā pasaules kara nemiera apstākļos viņa dienas gaismu ieraudzīja 1941. gada 26. augustā Taškentas pilsētā, Uzbekijā. Te viņa savu tēti, kurš šajā karā krita, satika pirmo un vienīgo reizi.  

Ruta uzauga Rīgā kopā ar mammu, vecmammu Mariju, māsu Dagniju, māsīcām Ilgu, Baibu, Māru, brālēnu Valdi. Savu vecmammu viņa vienmēr atcerējās ar īpašu mīļumu.

Talants zīmēt un gleznot Rutai palīdzēja radīt ap sevi skaistumu un mājīgumu. 1960.gadu sākumā Ruta pabeidza Rīgas 6.ārodskolu un turpmāko mūžu veidoja tērpus gan sev, gan savām meitām.

1965. gada 6. martā, Ruta izgāja par sievu pie Imanta Pliča, ar kuru kopā nodzīvoja 52 gadus. Šajā savienībā piedzima meitas Inga un Jana.

Rutas darba mūžs ne vienmēr bija saistīts ar profesiju, taču 1980.-ajos gados viņa strādāja darbu, kas viņai sagādāja prieku. Viņa izšuva un darināja Tautas tērpus koriem un deju kolektīviem.

1990. gada 26. augustā, savā dzimšanas dienā Ruta saņēma īpašu dāvanu-pirmo mazdēlu Tomasu.

1998. gadā viņa beidza Latvijas Kristīgo akadēmiju, tādējādi  vēl vairāk nostiprināja savu Kristieša pārliecību un  garīgo rūdījumu.

Līdz 2006. gadam Pliču pārim bija jau četri mazbērni - vēl Olivers, Jūlija un Evelīna.

Ruta bija lieliska sieva, mamma un vecāmamma, kas saviem bērniem un mazbērniem ir devusi savu mīlestību cik spēdama. Turklāt, ar savu inteliģenci, radošumu un spēcīgo garīgo pamatu viņa kļuvusi priekš visiem mums par personību, kas dzīvos savos pēcnācējos.

Viņā apbrīnojamā kombinācijā sadzīvoja Sievišķība un Spēks, Vājums, Skaistums, Maigums, Humors, dzīves Gudrība un Ticība. Viņa mums visiem bija dzīves jēgas atklājēja un nesēja.

Mirusi 2017.gada 17.martā, īsi pirms pusnakts - plkst. 23.55