Dzimis Rīgā 1929.gada 17.novembrī. 1953.g. V.Kaminskis pabeidz Latvijas Valsts konservatorijas Ādolfa Skultes kompozīcijas klasi, pēc tam līdz 1958.g. pasniedz Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolā Rīgā, (1961–1965) Alfrēda Kalniņa mūzikas vidusskolā Cēsīs un (1965–1967) Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā.
Miris 1997.gada 15.jūnijā un ticis apglabāts Cēsīs meža kapos.

Sieva - diriģente Līga Priedīte. Dēls Valters. Kaminska dzimtā ir arī slavenais būvinženieris Eižens Laube. 19.gadsimtā Pārdaugavā dzīvoja būvuzņēmējs Jānis Balodis, kura ģimenē auga 2 meitas. Vecāko apprecēja Teodors Laube no Smiltenes, bet jaunāko Kārlis Kaminskis no Bauskas puses. Abās ģimenēs piedzima dēli. Teodors dēlam deva vārdu Eižens, bet Kaminskis savus abus dēlus nosauca par Kārli un Valteru. Eižens Laube kļuva par arhitektu un savu 1914.gadā dzimušo dēlu arī nosauca par Eiženu. Kārlis Kaminskis nomira jauns, bet Valters kaminskis savu 1929.gadā dzimušo dēlu arī nosauca par Valteru.

Komponists, pedagogs un viens no ievērojamākajiem vokālās mūzikas autoriem, Latvijas Valsts konservatorijas prof.Ā.Skultes 50.gadu spīdeklis, enerģisks Latvijas Komponistu savienības darbonis 20.gs. 50.- 60.gados.
Komponējis vairākus baletus, muzikālu komēdiju, nelielo formu simfoniskos darbus, ap desmit kantātes un oratorijas tipa kordarbus ar pavadījumu, solodziesmas, a cappella kordziesmas, kā arī vieglā žanra dziesmas.
Kaminska kora izteiksmes būtisks pamats ir epika ar tai piemītošo vēstošo melodisko deklamāciju. Episka zemstrāva bieži piemīt pat viņa lirikai, kura šai sakarā vairās no subjektīva psiholoģisma un hromatikas, dodot priekšroku gleznainībai un seno tautas mūzikas skaņkārtu kolorītam. Arī kora faktūrai bieži ir tēlojošs vai dialoģizējošs raksturs. V.Kaminskis ir strādājis arī tautas mūzikas apdares žanrā koriem. Lineāra balsvedība un politonalitāte viņa 50.gadu apdarēs tika uztverta kā novatorisks solis toreizējā šā žanra attīstībā Latvijā.
Debitēdams līdz ar iekšpolitiskā "atkušņa" iestāšanos, akcentēja konkrētu žanrisku iztēli, programmatismu, neiecietību pret sava laika tradicionālismu mūzikā. Viņam tipiskā vīrišķīgi vērienīgā izteiksme vokālsimfoniskajos un vīru kora darbos, kā arī  tematiski konkrētā lirika a cappella kordziesmās jūtami atsvaidzināja 50.gadu diezgan vienveidīgo, emocionāli pieticīgo caurmēra vokālmūzikas toni. 60.gadu jaunradē stila ziņā atkāpies arī tradicionāla sentimentālisma virzienā.

Laikabiedru vērtējumā skaņradis bijis pēc rakstura spuraini zemniecisks, Kaminskis nevarēja lepoties ar plašu draugu pulku un spožu karjeru, viņš bija savdabīgs cilvēks ar izteiktu individualitāti.

Komponista Valtera Kaminska mūžs sācies un beidzies Cēsīs, apguvis klavierspēli, viņš no 1945. gada mācījies Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā kordiriģentu klasē, pēc tam kompozīcijas un teorijas nodaļā, un jau pēc trīs kursu beigšanas iestājās Latvijas valsts konservatorijā, kļūstot par profesora Ādolfa Skultes kompozīcijas klases audzēkni. Vēl studiju laikā, 1953. gadā Kaminskis iestājas Komponistu savienībā, kur vēlāk strādājis arī kā jauno autoru konsultants. 50. un 60. gados Kaminskis daudz uzstājas ar autorkoncertiem, mūziķis bija mūzikas teorētisko priekšmetu skolotājs Cēsu mūzikas vidusskolā, no 1994. - 1997. gadam bijis Cēsu rajona padomes deputāts un turpat Cēsīs 1997. gadā arī noslēdzies Valtera Kaminska mūža gājums.

Viņa komponista portfelī bijuši pat 2 baleti, kantātes un oratorijas, 300 jauktā un vīru kora dziesmas un estrādes melodijas. Tās savulaik izpildīja Edgars Zveja, Andrejs Lihtenbergs, Miķelis Fišers, Latvijas radio sieviešu vokālais ansamblis, Laima Andersone-Silāre un citi.

Avots: http://www.lcb.lv/dziesmotalatgale

            http://lr2.lsm.lv