1959.gada "Laiks" raksta: "Starp tiem deviņiem Austrālijas latviešu piederīgajiem, kurus padomju vara nesen izlaida no Latvijas, bija arī 68 g. v. ļaudoniete Marija Zosare. Brisbenas lidlaukā viņu sagaidīja kopš 15 gadiem neredzētie dēli Pēteris un Jānis Zosari ar ģimenēm, dvīņu māsa Alma, kupls skaits attālāku radinieku, daudz apsveicēju un austrāliešu iestāžu un preses pārstāvji. Aizkustinošās atkalredzēšanās ainas bija pateicīga viela fotogrāfiem.
Pieprasījumus mātes izsaukšanai P. Zosars iesniedzis Austrālijas Imigrācijas ministrijā jau 1956.g., kad Londonā uzturējās Bulgāņins un Hruščovs, solīdami tuvinieku apvienošanās iespējas. Izbraukšanas vīzu Zosaru māte Rīgā saņēmusi tikai pēc trīskārtējas noraidīšanas. Mātes ceļa izdevumi brāļiem  Zosariem sniedzas pie 300 austrāliešu mārciņām. M. Zosares vīrs miris izsūtījumā, karā kritis viens dēls, trīs citi bērni miruši Latvijā, kur viņai citu tuvu piederīgo vairs nav palicis. Smagajiem pārdzīvojumiem par spīti sirmā Vidzemes saimniece vēl joprojām ir žirgta un moža. Brisbenā viņu sagaidīja trīs mazdēli un divas mazmeitas. Viņai ierīkota sava istaba dēla Pētera jaunajā mājā, kur tagad diendienā apgrozās daudz ciemiņu."