Piedzimis tagadējā Dagdas novada Bērziņu ciemā zemnieku ģimenē. Tēvs – Antons, māte – Tekla. Agrā bērnībā zaudējis vecākus. Skolas gaitas sācis 1945. gadā, kad iestājies Ķepovas septiņgadīgā skolā, kur mācījies līdz 1951. gadam. Pēc tam mācības turpinājis Viļānu vidusskolā, kuru beidzis 1956. gadā. Pēc skolas beigšanas strādājis Līgatnē, Rīgā un dienējis armijā (1959-1962). Bijis precējies, sieva - Terēza.Jau jaunībā daudz nodarbojies ar sportu, sevišķi ar futbolu un īso distanču skriešanu. Tāpēc 1963. gadā iestājies Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā (LVFKI, tagad Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija), kuru 1967.gadā beidzis kā futbola speciālists. Tomēr vienlaicīgi ļoti interesējies par šahu, kurā sasniedzis meistarkandidāta līmeni.Pēc LVFKI beigšanas pārcēlies dzīvot uz Jēkabpili, kur no 1967. gada līdz 2009. gadam strādājis vietējā sporta skolā. Kopā ar Kazimiru Unguru, Leonardu Volminski, Ilgoni Rupeiku un Apoloniju Grīvnieci bijis rajona šaha izlases komandas sastāvā, kas īsā laikā izcīnīja vietu un vēlāk nostiprinājās Latvijas komandu šaha čempionāta augstākajā līgā. 1976. gadā kopā ar Jēkabpils komandu uzvarējis sporta biedrības "Vārpa" komandu šaha čempionātā.[1] Šajā pašā gadā izcīnījis 3. vietu sporta biedrības "Vārpas" individuālajā šaha čempionātā.[2]Izveidojis Jēkabpils sporta skolas šaha nodaļu, kurai veltījis savu mūžu. Kā šaha treneris veltījis sevi jaunatnes audzināšanai, uzskatot, ka skolēnus ar šaha spēles palīdzību var iemācīt radoši domāt, strādāt un sasniegt labus rezultātus. Izaudzinājis daudzus labus šahistus, vēl vairāk labu cilvēku un daudz darījis, lai Jēkabpils kļūtu par vienu no Latvijas šaha centriem. Godinot viņa ieguldījumu šaha attīstībā, kopš 2011. gada Jēkabpilī notiek ikgadējie Jāņa Mileikas piemiņas turnīri.[3]