(Eggink, no ačgārni rakstīta uzvārda Knigge)

Dzimis Pievikas muižā (mūsdienās ir Rīvas ciems pie Pāvilostas), Kurzemē.

Mākslinieks, gleznotājs, viens no pirmajiem baltiešu māksliniekiem, kam izdevies ieņemt paliekošu vietu Baltijas kultūrvēsturiskajā mantojumā. Nozīmīgs devums portretu un sakrālajā glezniecībā Latvijā. Savas paaudzes mākslinieku vidū Jelgavā J. Eginks bija centrālā persona, līdzās minot tikai J. Dēringu.

Dzimis Pievikas muižā, māte (strādājusi par muižas saimniecības vadītāju pie Polijas valsts brīvkunga Heinriha Kniges) Lavīze Brīviņa (Lowisa Brihwin). Tēvs – H. Kniges dēls Frīdrihs Knige. Senākos izdevumos  parādās arī cits J. L. Eginka dzimšanas datējums – 1787.gads.

Pēc J. Dēringa Baltijas mākslinieku leksikonā atrodamajām ziņām bērnībā mācījies gleznošanu Dobelē pie dekorāciju meistara Boizena.

1811. gadā iestājas Tērbatas Universitātes Filozofijas fakultātē, kur apmeklē arī zīmēšanas skolu. Pēc gada J. L. Eginks studijas pamet un dodas uz Pēterburgas Mākslas akadēmiju, vēlāk uz Berlīni, Drēzdeni un Vīni, kur kopā ar domubiedru Baltijas vācu gleznotāju Gustavu Hipiusu studē galerijās, dodas nelielos ceļojumos un cenšas fiksēt dabā gūtos iespaidus. Apceļojuši Vāciju, jaunie māklsinieki dodas uz Itāliju (Venēciju, Neapoli, Romu), kur kopē vecmeistaru darbus, J. Eginks daudz glezno miniatūras, kas tajā laikā ir ļoti populāras.

19. gs. 20. gados J. Eginks galvenokārt pievēršas Krievijas vēstures tematikai.

1822. g. mākslinieks pabeidz gleznu "Kņazs Vladimirs 988.gadā izvēlas pareizticību", to izstāda Veronā, bet pēc tam Ermitāžā kopā ar citām J.Eginka gleznām, kas izpelnās Imperatora Aleksandra I atzinību, un māksliniekam piešķir stipendiju uz pieciem gadiem studiju turpināšanai Romā.

1828. gadā atgriežas Pēterburgā.

1832. gadā mākslinieks uzturas Kurzemē, kur glezno altārgleznu pasūtījumus Valtaiķu luterāņu baznīcai,Salienas luterāņu baznīcai, iespējams, šajā laikā top arī altārglezna Daugavpils luterāņu draudzei. 

1834. gadā par fabulista Ivana Krilova portretu J. Eginkam piešķir Pēterburgas Mākslas akadēmijas akadēmiķa nosaukumu.

1835. g. mākslinieku ieskaita Kurzemes Literatūras un mākslas biedrībā, tajā pašā gadā saņem divu gleznu pasūtījumus Ventspils luterāņu draudzei – "Apustulis Pēteris", "Jānis Kristītājs".

1837. gadā mākslinieks sāk strādāt par zīmēšanas skolotāju Jelgavas akadēmiskajā ģimnāzijā. Līdzās pedagoga darbam turpina gleznot ievērojamu tā laika personu portretus, piemēram, ģenerāli Fabiānu Gotlību Ostenu-Sakenu, Kurzemes provinces muzeja pirmo direktoru J. Rekki, Kurzemes superintendantu Johanu Rihteru u.c.; gleznojis ģerboņus Jelgavas Bruņinieku namā.

1840. g. 17. martā salaulājas ar Juliānu Henzeli no Bauskas.

1858. g. no darba ģimnāzijā aiziet, savu vietu atdodot gleznotājam Karlam Šulcam no Rīgas.

1858. g. brīvprātīgi atstāj arī Kurzemes Literatūras un mākslas biedrību.

1867. g. 7. martā pēc pastaigas pēkšņi mirst. Apbedīts Literātu kapsētā (tagad Ādolfa Alunāna parks).

Avots: jelgavasbiblioteka.lv