1862.14.04. Vecsvirlaukas pag. Rudzukrogā būvuzņēmēja ģimenē - 1933.26.06.Jelgavā, apbedīts Baložu kapos

Militārs darbinieks, pulkvedis. Beidzis Jelgavas reālskolu. 1881.gadā kā brīvprātīgais iestājies armijā, 114. kājn. pulkā, beidzis Rīgas junkurskolu (1883-1885; prap.); dienējis 114. kājn. pulkā Jelgavā. Podpor. (1886), por., štābkapt. (1900), kapt. (1904), apakšpulkv. (1914), pulkv. (1916). Jaun. virsn., rotas k-ris, no 1914 batalj. k-ris. Pirmā pasaules kara laikā pildījis arī 114. kājn. pulka komandierara pienākumus, no 1916.gada pulka saimniecības priekšnieks. No 1917. gada janv. 114. kājn. pulka komandiera v.i., no nov. 29. div-jas intendants. 1918gada sāk. Helsingforsā atvaļināts un ieradies Odesā pie ģimenes. 1919.gada sākumā devies uz Konstantinopoli un caur Itāliju, Vāciju atgriezies Latvijā. No 1919.23.06. Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (pulkv.); iecelts par aizmugures spēku pr-ku, augustā - par Daugavgrīvas koncentrācijas nometnes komandantu. Pēc nometnes izformēšanas ieskaitīts Iekšlietu min-jas virsštatā. 1919.16.12. iesniedzis lūgumu ieskaitīt viņu armijā, taču Virspavēln. štābs lūgumu noraidīja, par iemeslu minot B. sakarus ar A. Niedras valdības kara ministru T. Vankinu. 1919.26.12. iecelts par Tabora psihiatriskās slimnīcas (pie Jelgavas) direktoru, no 1920.03. Ģintermuižas psihiatriskās slimnīcas (pie Jelgavas) saimniecības pārzinis (1921.gadā abas iestādes apvienotas). No 1932.gada pensijā, dzīv. Jelgavā.

Apbalvojumi: b) Krievijas Sv. Vo IV (š) šk., Sv. Šo II (š) šk., Sv. Ao II (š) šk.

Precējies ar Frederiku Ekerti (1873), dēli Erihs (1902), Jānis (kritis 1919, būdams Latvijas armijas brīvprātīgais).

Avots: jelgavasbiblioteka.lv