Asaros pēc ilgas un grūtas slimības sestdienas novakarē miris zvērināts advokāts un tieslietu ministrijas juriskonsultācijas pastāvīgais loceklis Juris Kēmanis. Viņš dzimis 1883. gadā Biržu Zānos, Jaunjelgavas apriņķī. Pēc studijām Maskavā darbojies kā pedagogs un jurists Rīgā. Pasaules kara laikā bija galvenais grāmatvedis un vēlāk viceprezidents bēgļu centrālkomitejā Pēterpilī. Pēc Latvijas valsts nodibināšanas Kēmanis bija tiesu palātas loceklis un vēlāk sūtniecības padomnieks Londonā. Pēc tam viņu iecēla par iekšlietu ministra biedru. 1920. gadā viņu ievēlēja satversmes sapulcē, kur tas darbojās bezpartejisko frakcijā kā juridiskās komisijas vadītājs. Nākamos gados K. iekšlietu ministrijā vadīja pašvaldību lietas, kara zaudējumu komisiju, bēgļu un gūstekņu nodaļu. Daudz rakstījis laikrakstos un žurnālos, un darbojies dažādās izglītības un palīdzības biedrībās. Nelaiķis bija studentu vienības „Austrums" vecbiedrs. Mirušā advokāta mirstīgās atliekas izvadīs no sēru mājas, Kr. Barona ielā 24-26, pārvedīs uz Jauno Ģertrūdes baznīcu. Izvadīšana pēdējā dusā 11. aug. pl. 4 p. p. no Jaunās Ģertrūdes baznīcas uz Meža kapiem.

Avots: Brīvā zeme, 12.08.1937

**********************************

Dzimis 1883. g. 14. martā Biržu pag. Zānos lauksaimnieka un skolotāja ģimenē.

Tēvs Juris. Latvietis, luterticīgs.

Beidzis Biržu pagastskolu, Rīgas Aleksandra ģimnāziju (1902. g.) un MU Juridisko fakultāti (1906. g.).

No 1907. g. maija jaunākais tiesamatu kandidāts Maskavas apgabaltiesā, no 1907. g. dec. Rīgas apgabaltiesā (no 1909. g. vecākais tiesamatu kandidāts).

No 1908. g. kolēģijas sekretāra civildienesta rangā.

No 1909. g. pedagogs un zvērināta advokāta J. Bērziņa palīgs Rīgā.

No 1912. g. zvērināts advokāts.

1. pasaules kara laikā no 1915. g. bijis Bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas darbvedis (no 1917. g. vicepriekšsēdētājs Petrogradā).

1917.–18. g. Latviešu Pagaidu nacionālās padomes (arī Latviešu Nacionālā padome) Ārlietu nodaļas loceklis.

1918. g. 19. dec. iecelts par Tiesu palātas locekli, civilnodaļas priekšsēdētāju.

No 1919. g. apr. diplomātiskās pārstāvniecības padomnieks Londonā.

1920. g. janv. atgriezies Latvijā.

1920. g. 13. febr. atbrīvots no amata Tiesu palātā sakarā ar iecelšanu amatā Latvijas Pagaidu valdībā (1920. febr.–1922. g. 24. okt. bijis iekšlietu ministra biedrs).

1920. g. martā vadījis Latvijas delegāciju Varšavā sarunās ar Polijas delegāciju.

1920.–22. g. Satversmes sapulces loceklis no Bezpartijiskās pilsoņu grupas.

1921. g. piedalījies politiskās organizācijas “Bezpartijiskais nacionālais centrs” dibināšanā (vēlāk pārdēvēta – “Nacionālais centrs”, “Nacionālā apvienība”).

No 1922. g. zvērināts advokāts Rīgā.

1922. g. kandidējis 1. Saeimas vēlēšanās no Bezpartijiskā nacionālā centra saraksta (nav ievēlēts).

1924. g. ievēlēts par zvērinātu advokātu palīgu konferenču vadītāju Rīgā. 1925.–37. g. Zvērinātu advokātu padomes loceklis (bijis arī padomes sekretārs).

1925., 1928. g. un 1931. g. kandidējis 2., 3. un 4. Saeimas vēlēšanās no partijas “Nacionālā apvienība” saraksta (nav ievēlēts).

Latvijas pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes piemiņas fonda biedrs.

No 1934. g. okt. Tieslietu ministrijas juriskonsultācijas loceklis.

Darbojies dažādās sabiedriskās organizācijās.

Miris 1937. g. 7. aug. Rīgas Jūrmalā, Asaros.

Apbedīts Rīgā, Meža kapos.

Apbalvojumi: Latvijas TZo III šķ.

Precējies 1920. g. ar Bertu Kornēliju Dulbi, dz. Beldauu (1882. g. 13. sept. Igates muižā–1971. g. 26. jūl. Bostonā, Masačūsetsas pavalstī, ASV), dēls Juris (dz. 1921. g. 12. sept.–1944. g. 24. dec.; medicīnas students; kritis Kurzemē, būdams latviešu 19. divīzijas leģionārs).

Studentu vienības “Austrums” vecbiedrs.

A. LNA LVVA, 1534. f., 5. apr., 99. l.; 7354. f., 1. apr., 378. l.; 115. f., 14. apr., 231. l.; 2996. f., 10. apr., 20330. l.; LDG (sk. Ķēmans Juris); Jaunākās Ziņas. 1937. g. 9. aug.; Students. 1937. Nr. 1; Ratermans M. Zv. adv. Jura Kēmana piemiņai. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis. 1937. Nr. 4; Jurists. 1937. Nr. 5/6; EVP; Austrums; LE (I) 2. sēj.; Liepiņš E. Maskavas latviešu vakari. Fraternitas Moscoviensis. 1870.–1920.–1970. Sidneja, MCMLXX, 167. lpp.; LĀDD; LA 1919–1945.

No J. Ķēmaņa 1920. g. 1. febr. raksta Tiesu palātas priekšsēdētājam A. Kviesim: “Būdams iecelts par Iekšlietu Ministra biedri un stādamies jaunajā amatā, lūdzu Tiesu palātu atsvabināt mani no palātas Civildepartamenta priekšsēdētāja pienākumu izpildīšanas līdz tam laikam, kamēr Tautas Padome nebūs lēmuse par manu atlaišanu no Tiesu Palātas.” (LNA LVVA, 1534. f., 5. apr., 99. l., b. p.)