30. okt. vēlu vakarā kāds iereibis laucinieks gājis pa Dricānu ceļu Rēzeknes apriņķī. Priekšā viņš dzirdējis vairākus revolvera šāvienus un noskārtis, ka notiek kaut kas ļauns. Gājējs sacēlis trauksmi. Turpinot ceļu, viņš atradis kādu sievieti, kas nesamaņā gulējusi ceļmalā.. Smagi ievainotā sieviete nogādāta Rēzeknes Sark.krusta slimnīcā. Nelaimīgā izrādījusies par Silajāņu pag. Antonišku pamatskolas skolotāju 23 g.v. Teklu Jaudzemi. Viņas ķermenī atrastas vairākas vārīgas revolvera šāvienu brūces. Notikuma vietas tuvumā krūmos atrasts Jaudzemes divritenis. Atgūstot samaņu, Jaudzeme paskaidrojusi, ka viņa vakarā no Rēzeknes ar divriteni braukusi uz Greiguļu sādžu pie saviem radiem. 4 km no Rēzeknes viņa pabraukusi garām diviem jauniem vīriešiem. Viņas divriteņa priekšā degusi spuldzīte. Tālāk ceļš bijis ļoti smilšains un gājis pret kalnu. J.nokāpusi no divriteņa. Vedot divriteni pie rokas, J. turpinājusi ceļu. Pēkšņi viņai aiz muguras norībējuši vairāki šāvieni. J. sajutusi smeldzošas sāpes krūtīs un pakritusi. Piesteigušies divi vīrieši, kas paņēmuši viņas divriteni un aizbēguši. Policija noskaidrojusi, ka notikuma naktī Makašēnu pag. Makarovkas sādžā nozudis 22 g. v. galdnieks Paramons Deņisovs, kas vairākkārt sodīts. Deņisova māju policija novērojusi, lai D. aizturētu, kad tas atgriezīsies mājās. Pagājusi nedēļa, bet Deņisovs nav rādījies. 7. nov. agrā rītā D. pārnācis un iekritis policijas „slazdā". Pēc īsa apmulsuma viņš atzinies, ka 30. okt. vakarā ar savu draugu, 32 g. v. Terentiju Mamarenko, Dricānu ceļā uzbrukuši kādai sievietei, ko sašāvuši. Nozieguma vakarā pie viņa atnācis Mamarenko un abi gribējuši iedzert, bet nebijis naudas. Mamarenko parādījis automātisko revolveri ar 7 patronām un teicis: „Iesim uz lielceļa kādu aplaupīt." Kad uz ceļa viņiem garām pabraukusi kāda sieviete, Mamarenko teicis: „Ņemsim šo pašu! Ātri viņa nevarēs braukt, priekšā smilšains ceļš un kalns." Sekojuši sievietei un to panākuši. Deņisovs aizdedzis kabatas spuldzi, un Mamarenko 4 reizes uz sievieti izšāvis. Tad M. iedevis revolveri Deņisovam un viņš izšāvis trīs reizes. Pēc tam paķēruši divriteni un devušies krūmos. Vēlāk pametuši divriteni un katrs devies savās mājās, bet agrā rītā norunātā vietā satikušies apspriesties, ko tālāk darīt. Mamarenko teicis: „Jālaižas pār robežu," un abi pa aplinkus ceļiem aizgājuši uz 60 km attālo Gauru pag., Jaunlatgales apr., kur Deņisovs agrāk strādājis pie kāda saimnieka būvdarbos. Gribējuši pierunāt laucinieku abus pārvest pār robežu, bet tas nav piekritis. Nolēmuši doties atpakaļ, lai noskaidrotu, vai policija viņus meklējusi. Rīta agrumā Deņisovs devies uz Makarovkas sādžu, bet M. palicis Ančupānu kalnā. Kad D. līdz vakaram nav rādījies, Mamarenko devies uz Rēzekni un pieteicies policijā. Ievainotā Jaudzeme slimnīcā sākumā atlabusi. Viņai uzrādīti Deņisovs ar Mamarenko un viņa tos pazinusi par uzbrucējiem.
J. veselībā pēkšņi iestājies lūzums un 11.novembrī  viņa mirusi. T. Mamarenko jau sodīts ar 4 g. 6 mēn. spaidu darbos par vardarbību un arī par zādzību. Abi laupītāji nodoti karatiesai, kas prāvu skata cauri šodien.
Šodien karatiesā pie civilprasītāju galdiņa sēž nogalinātās Teklas Jaudzemes māte, bet tiesas zālē apsūdzēto piederīgie. Pl. 10.30 tiesas zālē ieved apsūdzētos. Terentijs Mamarenko braša auguma, uz jautājumiem atbild ar kareivisko „taisni tā". Paramons Deņisovs pamazs augumā un gausāku valodu. Abi apsūdzētie vecticībnieki, beiguši pamatskolu. D. neprecējies, bet M. sieva un divi bērni. Izaicināti 13 liecinieki, bet divi nav ieradušies. Četri liecinieki atrodas apcietinājumā un tiesā atvesti no cietuma. Apsūdzības rakstā sīki attēloti notikuma apstākļi. Saukti pie atbildības, apsūdzētie iepriekšējā izmeklēšanā uzvēluši vainu viens otram. Tiesā Mamarenko atzīstas slepkavībā, bet laupīšanas nolūku noliedz, par ko nav bijusi runa. Kad sieviete pabraukusi
garām, viņa tos apgaismojusi ar elektrisko spuldzi. „Es netēmēdamss uz viņu izšāvu. Sieviete iekliedzās. Tad nezin kāpēc mēs dzināmies braucējai pakaļ. Uzkalniņā es vēl reiz izšāvu. Tad Deņisovs teica: ,,Ko tu esi izdarījis, rītā būs slikti." Viņš paķēra no manim revolveri un, pieskrējis tuvu, izšāvis, kamēr sieviete pakritusi. Tad blandījušies apkārt. Piecas dienas nav ēduši un nolēmuši nākt mājās. Pār robežu bēgt neesot gribējuši. Kara prokurora palīgs aāpt.Karlsons aizrāda uz Mamarenko pretrunām. „Viņš katru reizi paskaidro savu. Varbūt apsūdzētais to paskaidros" — prokurors saka. Apsūdzētais neko noteiktu nesaka un piebilst: „Man nebija nolūks viņu nogalināt aplaupīšanas nolūkā. Deņisovs neatzīstas: „Es nezinu, kāpēc viņš šāva". Mamarenko atzīst civilprasību, bet Deņisovs ne. Tiesas gaita turpinās.
 

Avots: "Jaunākās ziņas", 18.02.1938